2011. gada 28. nov.

sklandu rausis latvietis

Svētdien izcepām sklandraušus, latviešu mītiski arhetipisko fūdu. Pirmajai adventei par godu interpretēju apaļo formu, dzeltensarkano krāsu un saldo garšu kā simbolu cerībai uz saules atgriešanos (un, protams, auglība, auglība!). Atmetot simbolisko nozīmi un tradicionālo kartupeļu kārtu, pievienojot 3x vairāk cukura nekā receptē, aizvietojot parasto krējumu ar auzu krējumu, sanāca arī vienkārši tīri ciešams gardums, viens veids ar kanēli un mandelēm, otrs ar kardamonu un rozīnēm. Tikai pēcgaršā palika tāda sāja sajūta, ka jebkura cita tauta būtu šo izstrādājumu tālāk attīstījusi, radot 58 varietātes (saldās, sāļās, ar rudzu, ar kviešu miltiem, ar putukrējumu un vaniļas mērci, kanēli, čili, āboliem, šokolādi, siļķēm, rosolu, ķirbjiem - whatever), būtu smalkā Sklandenīca Vecrīgā tūristiem, lētās Sklandas studentiem un Centrāltirgū, piegāde mājās un pasūtīšana internetā... toties latvietis prot savu kultūrvēsturisko mantojumu saglabāt neskartu, nepārdoties naudā lētā, ieslēgt dainu skapī un sūkstīties, ka nav jau garšīga tā latviskā virtuve un viss tāpat no vāciem nošpikots

2011. gada 25. nov.

tu esi (s)muka

tikko saņēmu komplimentu no Uvja: -Mamm, tu esi muka! Tu izskaties kā bifelis!

(esmu izmazgājusi matus un ielikusi matos lielos ruļļus)

2011. gada 18. nov.

gastro-entero-kulinār-posts jebšu pasīvais veģetārisms ar variācijām

citās ģimenēs tādas droši vien ir visas nedēļas, bet nu mums nav, tādēļ atļaušos izplūst nelielās gastronomiskās detaļās un atspoguļot šeit mūsu šīsnedēļas ēdienkarti (so far - jo nedēļa vēl ne tuvu nav beigusies!). Uzreiz piezīmēšu, ka apsolos fūdblogu neuzsākt, principā un parasti mani mulsina pārlieku lielas vērības pievēršana saviem gastro-entero procesiem. Šis būs izņēmums, jo jūtos mega daudz laika tam šonedēļ veltījusi (kas, izrādās, nemaz nebija tik nepatīkami - vismaz man, bet cerams, ka arī sagatavotā fūda patērētājiem/upuriem), tādēļ gribas atstāt par to arī kādu dokumentāciju...

Pirmdien ierodas 2 gab. ciemiņi no Berlīnes, 50% veģetāriešu, 50% pēc gaļas ēdieniem izsalkušu gaļēdāju.

Pirmdiena
  • Tomātu zupa ar grauzdiņiem un skābu krējumu, variācija ar vistas gabaliņiem (lenčā)
  • Cēzara salāti, veģetārā un neveģetārā variācija
  • Gvakamole ar kukurūzas čipsiem
  • Saldējums
  • Piparkūku cepumi
Citas aktivitātes: īss ekskurss Rotebro, lielais koridoru spēles vakars

Otrdiena *
  • Grilēti vistu stilbiņi ar dzērveņu-kļavu sīrupa mērci un rīsiem
  • Veģetārie pavasara rullīši jebšu vjetnamiešu springrolls
  • Auzu pārslu cepumi ar marcipānu
Citas aktivitātes: ciemiņi apskata Gamla Stan & Co, riču raču vakars

Trešdiena *
  • Brokastīs - Ilgas kartupeļu pankūkas
  • Pasta ar pesto mērci un rukolu
  • Krāsnī cepti kartupeļi ar parmesan sieru, sviestu, biezpienu, gurķu-tomātu vai tunča salātiem pēc izvēles
  • Dzērveņu ķīselis ar rīsu krēma knevelēm (vai kvenelēm?) un rīvētu šokolādi
Citas aktivitātes: ciemiņi maldās pa Rotebro vikingu kapiem un veikaliem, vakarā (laikam taču atkal?) riču raču spēle

Ceturtdiena
  • Ķirbju biezzupa ar ingveru
  • Lazanja ar šampinjoniem un cukīnī
  • Šokolādes kūka ar valriekstiem un žāvētām dzērvenēm
Citas aktivitātes: ciemiņi apskata Milles Garden, pēc tam atkal riču račs, beidzot apskatām bildes no Berlīnes, krāsojam izdrukātus tīģerus u.c. zvērus - un ar to arī superjaukā ciemošanās noslēdzas, gaidām ciemos atkal!

Piektdiena, 18. novembris, Latvijas Republikas proklamēšanas 93. gadadiena


Uz vakariņām ierodas jaukta ciemiņkompānija no Latvijas / Zviedrijas, kur no četriem man negaidīti (piedod, Ingrīda - es tiešām šo detaļu biju palaidusi garām!) viena ceturtā daļa, izrādās, nelieto gaļu...
  • Alņa gaļas sautējums vīnā ar šampinjoniem un šalotes sīpoliem
  • Krāsnī ceptas kartupeļu daiviņas ar kariju
  • Šokolādes kūka ar valriekstiem un žāvētām dzērvenēm (tāda pati kā ceturtdien, tik vēl labāka sanāca - augša neapdega, pēc izcepšanas apkaisīju ar rīvētu šokolādi)
Citas aktivitātes: nosvinējām Latvijas jubileju, runājoties latviski, lietuviski, angliski, zviedriski, krieviski, dzirdēju arī pa kādam vācu vārdam; Didzis bija no sirds vīlies, kad ciemiņi devās prom - izrādās, bija cerējis uz ilgāku ciemošanos un vēl vienu riču raču vakaru... gaidām ciemos atkal!

Morāle
  • Vienmēr iepriekš noskaidrot ciemiņu gastronomiskās prasības un ekspektācijas. 
  • Laikus plānot un dokumentēt procesus (noderēs ne tikai virtuves darba organizācijā). 
  • Dokumentēt arī pie ēdieniem pasniegto dzērienu nosaukumus, jo blogposts ar vīnu nosaukumiem franču valodā izskatītos daudz smalkāk (un, iespējams, gūtu labāku reitingu google meklēšanas algoritmā, tā ievērojami palielinot bloga lasītāju skaitu).


Acknowledgements
Liels, pat milzīgs paldies visiem, kas piedalījās pārtikas sagādē, gatavošanā, galda klāšanā, novākšanā un bērnu pieskatīšanā gatavošanas procesa laikā! Tātad galvenokārt Ilgai!

-------
* piedodiet, otrdienas un trešdienas ēdienkarte dokumentēta neprecīzi; cilvēciskā atmiņa, izrādās, ir tik īsa, ka precīzu gastronomisko vēsturi jau piektdienas vakarā vairs nav iespējams restaurēt. Tomēr šķiet, ka kopumā abās šajās dienās tika pagatavoti visi uzskaitītie ēdieni.

opā, apvēlās

kā nu tagad modē, domājām, ko tādu par godu Latvijas dzimšanas dienai paveikt - līdz Una, opā, ņēma un šodien pirmoreiz apvēlās uz vēdera. Pati, bez kādas palīdzības vai mudinājumiem - laikā, kamēr viņas māte bija pārāk iegrimusi telefona sarunā, lai taisītu parasto uķi-puķi, tāpēc bērns beidzot varēja mierīgi savā nodabā darīt savas bērna lietas

2011. gada 12. nov.

adventure (n.)*

šoruden laiku pa laikam uzdodu sev jautājumu, kāpēc mēs īsti esam šeit - Zviedrijā... virspusējā atbilde, protams, ir vienkārša - nejauši pieteicos darbam, nejauši to dabūju, ilgi ar Gunti štukojām, līdz izštukojām pamēģināt - no sērijas, nepamēģināsi-neapdedzināsies-šampi_nedzersi...

bet īstā, dziļākā atbilde? vai, pareizāk, daudzie, pašai no sevis slēptie vai ne tik slēptie motivatori un mazie pilieni un akmentiņi, kas krājās, krājās - līdz acīmredzot sakrājās?

cik liela loma bija vispārējai masu psihozei ar aizbraukšanu no LV? no šī briesmīgi gribas distancēties un deklarēt, ka mūsu lēmumam ar to maz sakara, bet varbūt velti un nav taisnība?

varbūt sava nozīme bija arī postpadomju cilvēka kompleksam - beidzot iespēja "tikt prom", to nevar laist garām?

vai arī - intravertai vēlmei mīlēt tuviniekus no tāluma (atceroties, cik forši bija beidzot sailgoties pēc savējiem, kad studēju ASV)? te nevaru nepieminēt kādas citas nesen izceļojušas ģimenes atziņu - ka intravertais "vīrs ļoti laimīgs beidzot tikt prom no ģimenes un draugiem" - skan paradoksāli, bet saprotu viņu labi. Tiklīdz tālumā, tā tuvo cilvēku trūkst, gribas satikt, skumstu, ilgojos. Kā Latvijā, tā acīmredzami nemāku novērtēt.

mēģinu atbildi rast arī savā ciltskokā - vai tas pats gēns vēl cara laikā dzina vecvectēvu uz leišu zemēm ar visu ģimeni? un citus viņa radagabalus 20. gs. sākumā vēl tālāk - uz Ameriku? vai arī lieki romantizēju, un viņu rīcību noteica vien nabadzība? bet nabadzīgi taču bija daudzi, izceļoja tikai piedzīvojumkārie un riskēt gatavie. žēl, ka uzvārds šim ģimenes atzaram tik izplatīts - gribētos, bet droši vien nenāktos viegli izpētīt, kas tālāk noticis ar mūsu Amerikas braucējiem Ķiršiem.

Lai kā tur arī nebūtu, rezultātā mēs dzīvojam šeit, Zviedrijā - kamēr citi kāpj kalnos, lec ar gumijām, ceļo ar mugursomu apkārt pasaulei vai dzīvo mierīgi uz vietas un nedara neko no iepriekšminētā.

---------------------------------
* No Etymonline:
early 13c., auenture "that which happens by chance, fortune, luck," from O.Fr. aventure (11c.) "chance, accident, occurrence, event, happening," from L. adventura (res) "(a thing) about to happen," from adventurus, future participle of advenire "to come to, reach, arrive at," from ad- "to" (see ad-) + venire "to come" (see venue). Meaning developed through "risk/danger" (a trial of one's chances) and "perilous undertaking" (early 14c.) and thence to "a novel or exciting incident" (1560s). The -d- was restored 15c.-16c. Venture is a 15c. variant. As a verb, c.1300, "to risk the loss of;" early 14c. "to take a chance."

vecās sejas

nesen sajutos gana veca - ne tā ka sliktā nozīmē, bet tomēr. Pie visa vainīga dzīvesbiedra aizraušanās ar vecu fotogrāfiju digitalizēšanu un cilvēku seju atpazīšanu šajās bildēs ar Picasa palīdzību. Tad nu kaut kas bija sagājis greizi, un vesels lērums seju bija pazaudējušas nosaukumus, ko, protams, vajadzēja atjaunot. Kādas pārsimt izrādījās tādas, ar kurām viņš pats netiek galā - jo tās nāca no manas "iepriekšējās" dzīves. Lai kā pretojos, tiku pierunāta tās atpazīt. Sejas, kas nejauši gadījušās kādas fotogrāfijas fonā; sejas, kurām vairs neatceros ne vārdu, ne uzvārdu; sejas, kuras visdrīzāk nekad vairs nesastapšu, piemēram, kādi vēstniecības 'vizitori', kas par varītēm gribēja kopā nobildēties; sejas, kas kādreiz bijušas svarīgas, bet nu nozaudētas; sejas, ar kurām varbūt gribētos gan sastapties vai vismaz uzzināt, kā viņām šajā dzīvē ir gājis - bet nez vai būs tāda izdevība; sejas, kuru starp atpazīstamajām nebija, taču atcerējos tās citu seju kontekstā...
bilžu un seju ir tik briesmīgi daudz, bet kaut kā man liekas un gribas cerēt, ka vecumdienās nedzīvošu starp/no vecām bildēm un veciem laikiem, un nesākšu domāt, ka ar bilžu palīdzību iespējams kaut ko no vecā saglabāt šodienai - kaut ko, kas ir vairāk nekā vienkārši bilde.

2011. gada 6. nov.

izdzīvošanas prasmju tops

zīmīgi, ka piedzimstot bērni jau māk raudāt - bet pirmais, ko pēc piedzimšanas iemācās, ir smaidīt un smieties. Iespējams, ilgtermiņā dzīvei stipri noderīgākas prasmes nekā kliegšana un raudāšana.

2011. gada 4. nov.

maiga nakts

šogad novembra sākumā, izejot ārā Stokholmas piecos pēcpusdienā, rodas perfekta vasaras nakts ilūzija - silta, maiga, pilnīga tumsa