2011. gada 25. dec.

par dzelzs vīnu

dzirdējuši par omes nedienām ar zemo dzelzs līmeni asinīs, puiši spriež, ko viņai aizvest ciemakukulī. Didzis saka - vīnu. Uvis papildina - stipro dzelzs vīnu!

tādi tie mūsu bērnu priekšstati par to, kas veselīgs!

2011. gada 24. dec.

Divas lietas

Uvisms jaunākais: - Mammu, tu smaržo pēc..pēc..pēc cilvēka! pēc cilvēciņa!!!

Tā i netiku gudra, vai tas labi vai slikti - bet varbūt smaržoju pēc māsiņas atvemtā piena?

Un otra lieta, šodienas datuma sakarā - acīmredzami palieku veca, nekas nešķiet jaukāks kā sēdēt pilnīgā klusumā, bērni guļ un tik retumis ieklepojas, māja pēc ziemsvētkciemiem noridāta, grīdas pa fikso izmazgātas, dzeru siltu bezalkoholisku upeņu dzērienu un tveru mirkli

2011. gada 16. dec.

šīlesvēga gvakamole

paldies par komplimentiem šim šausmīgi viegli (pat kauns to atklāt!) pagatavojamajam ēdienam!

Tātad jāņem:
- avokādo, pilnībā gatavi
- sīpols
- laims
- sāls, pipari
- lāsīte olīveļļas (opcionāli)
- tomāts bez mizas (opcionāli)
- kukurūzas čipši

Uz statistiski vidējo ģimeni ņemam ap 3 avokado, ja ciemiņi, jāpiemet vēl pārītis klāt. Izņem avokādo gaļu (griežu šos uz pusi, tad ar mazo karotīti), sasmalcina nelielu vai vidēju sīpolu (var šalotes, ja ir pie rokas), verdošā ūdenī noplaucē mizu nelielam tomātam un to novelk. Met visu blenderī, pielej mazu lāsīti olīveļļas un rūpīgi sablenderē. Procesā pievieno sāli, piparus un laima sulu pēc garšas. Man tīk sālītāks un ne tik skābs, dzīvesbiedrs savukārt gatavo ar lielāku laima sulas piešprici un mazāk sāls. Sablenderētu liek traukā un ķeksē ārā ar kukurūzas čipšu palīdzību.

OBS! Svarīgi, lai avokādo būtu pilnībā gatavi (mīksti, sviestaini), bet arī ne samelnējuši. Cietus vai samelnējušus var droši sviest miskastē jau pirms gatavošanas, lai vēlāk nebūtu žēl patērētā laika un pūliņu.

Izabella, Klāra, Frīda un citplanētieši

acīmredzot kādā brīdī starp trīs un četru gadu vecumu viņi kļūst no lieliem bēbjiem par maziem vīriešiem... Uvis man stāsta par saviem ceturtās dzimšanas dienas plāniem - aicināšot tikai meitenes - Izabellu, Klāru un Frīdu - un viņš būšot "vienīgā puika". Sejas izteiksme dievīga, tā kā drusku kauns, tā kā pats sajūsmā par savu plānu, tā kā drusku no mammas bail, ka tik neaizliedz, tā kā dikti gribas izstāstīt, cik labi tas viss būs...

bet Didzis šodien atnāk no skolas tāds pārlieku jocīgs. Prasu, kas par lietu. Izrādās, draugi stāstījuši, ka Latvijas vairs neesot, esot kaut kādi sliktie uzmetuši bumbu, un cauri. Ne tā ka cita valsts uzmetusi, piemēram, Krievija, bet nu tādi cilvēki, kas nav īsti cilvēki. Ā, nu, citplanētieši! Un tagad mums vairs nebūšot kur braukt uz Ziemassvētkiem. Saku, ka tā nevar būt, un zvanām omei pārliecināties, kas un kā.

2011. gada 12. dec.

gribu lepoties

patiešām, gribu lepoties ar to, ka esmu latviete un no Latvijas... bet Dziesmusvētki tikai reizi četros gados, un pārējā laikā darās viens riktīgs sviests...
Nu neviens pasaulē vairs neticēs, ka esam nabadziņu tauta - ja tik daudzi spiesti stāvēt garās rindās pie bankomāta, lai izņemtu savas acīmredzot virs 70 štukām lašu uzkrātās naudiņas. Jo 70 štukas jau valsts garantē, bet traki, protams, ja cilvēks no "pilnīgi drošiem" avotiem draugos, tviterī vai pa sms-iem sajūt apdraudējumu saviem virsuzkrājumiem...
Toties pārliecināsies gan, ka esam auni - pietiek vienam pasvilpt, ka pasaules gals, visi pārējie gatavi kolektīvai pašnāvībai. Acu priekšā uzreiz drontu epizode no pirmās Ledus laikmeta multenes...

Ice Age - Three Melons
Get More: Ice Age - Three Melons

Un tiešām nesaprotu, kāpēc jāstāv rindā tieši pie Swedbank bankomāta - to pašu naudiņu tak bez maksas no sava Swedbank konta var noņemt, piem., izmantojot SEB naudas mašīnu. Ja nu tiešām VAJAG noņemt.

2011. gada 7. dec.

par mašīnu bez riteņiem

šorīt ar savu nesaprašanu gandrīz novedu Uvi līdz histērijai... Uzsnidzis mazs, mazs sniedziņš, un Uvis no rīta saka: - Brauksim uz dārziņu ar mašīnu bez riteņiem!
Man nav ne jausmas, kas tas par zvēru; tik steidzinu puisi, lai paspētu līdz dārziņam un atpakaļ, kamēr mazā māsa vēl guļ. Bet Uvis uzstāj, ka jāiet uz šķūnīti, kur stāvot mašīna bez riteņiem. Samuldu, ka man nav šķūnīša atslēgas, tā ir pie tēta, tētis jau prom... Kad pa ceļam Uvis vēl turpina murmulēt par (s)niedziņu un citiem rītiem, kad brauksim ar bezriteņu mašīnu, man beidzot ataust saprašana: - Tu domā ar ragavām?!
- Nu ja, mammīt, ar ragavām!!!