2012. gada 21. febr.

lobots, pincese un tautas skaitīšana

Ievas un Edgara kāzām par godu Uvis gatavo zīmējumu, kuru pats sauc tā: "lobots un pincese".

Didzis kaitina Uvi, uzdodot saskaitīšanas uzdevumus, uz kuriem Uvis nevar atbildēt. Bet dabū atpakaļ. Uvis viņam ar viltīgu smaidiņu noprasa: - Cik ir viens cilvēks un viens cilvēks, un viens cilvēks, un viens cilvēks, un viens cilvēks ar bumbu?!
Didzis tomēr izlokās: - Pieci cilvēki spēlē bumbu!

2012. gada 14. febr.

aug vīrietis, nepārprotami

šorīt pirms došanās uz skolu novēloti mēģinu sagatavot dēlu valentīna dienas šausmām: - Zini, dēls, šodien ir tāda diena, kad puiši, ja viņiem kāda meitene ļoti patīk, var viņai to pateikt.
Didzis, ar neaprakstāmu mulsuma pilnu skatienu: - Vai tas ir OBLIGĀTI?

2012. gada 8. febr.

netīrais negals un ļoti mans

Dodu Unai spēlēties mašīnīti: - Re kāda smuka mašīnīte!
Uvis paskatās un apņēmīgi nosaka: - Tā ir ļoti mana!

Didzis mēģina salikt lielo ceļu puzli, Uvis un Una viņam veiksmīgi traucē. Saku: - Tīrais negals tev ar tiem mazajiem!
Didzis padomā un izlabo: - Nevis tīrais, bet netīrais negals!

2012. gada 6. febr.

nedaudz nostalģiski

vakar Didzis pieprasīja sarīkot disko; meklējot piemērotu mūziku, uzdūros savai mūzikas izlasei no 90tajiem, kas savulaik tapa vēl kasetē, tad ar Gunas laipnu palīdzību tika nokačāta un sarakstīta cd formātā, bet tagad pārrakstīta cietajā diskā. taču ne par to stāsts. tātad, palaidu savu veco izlasi kārtīgas disko mūzikas vietā un sapriecājos a) par muzikālo gaumi - varēja būt sliktāk; b) par to, ka esmu 90tajiem tikusi cauri bez antidepresantiem vai alkohola atkarības, par spīti tam, ka izlasē dominēja The Cure un Nirvana, ar nedaudz depešiem un U2, atšķaidīta ar dažiem drūmākajiem Peter Gabriel, Babyface un Clapton gabaliem - un pat kādu Kokeru.
nez mūsdienās arī kāds vēl taisa tādas izlases? (izņemot Klāsu Vāveri ar viņa šūpuļdziesmām, protams)
p.s. ja gribat īstu 80to garšu (turklāt tādu no dzelzs aizkara mūspuses), inetā uzdūros pārītim Būsim pazīstami raidījumu. Pusstundu jāklausās šis un tas no Gruzijas un VDR, tad beidzot Mūrnieks uzliek Frediju Merkūriju, Status Quo utt. Paskumu, sasmējos, atcerējos, kā Būsim pazīstami raidlaiks bija svēta lieta, atcerējos savu veco Sigmu, kasetnieka tīrīšanu ar spirtu un uz kociņa uztītu vati... ak. starejem.

2012. gada 5. febr.

par iedomu bēbjiem un postskripts par pelmeņiem

šad un tad esmu jutusi tādu kā skaudību, kā mazvērtības kompleksiņu par to, ka maniem bērniem - atšķirībā no paziņu un draugu bērniem - nav iedomu draugu. Tad nu varu tagad beidzot ziņot ar lepnumu, ka Uvim ir vismaz iedomu bēbis. Pat divi iedomu bēbji. Viņi gan parasti dara to pašu, ko Una - bet dažkārt vēl šādas tādas dauzelības.

bet ar bezglutēna pelmeņiem vismaz pirmajā piegājienā nekas nesanāca. Kā korekti izteicās Didzis: - Tā iekšpuse bija drusku garšīga, bet ārpuse bija pavisam maz garšīga.