lasi lasi pasaka pasaka

Reiz sensenos laikos dzīvoja maza meitene un viņas mamma. Pienāca vakars, mamma lika meiteni gulēt. Mazā meitene negribēja gulēt un prasīja mammai, lai palasa grāmatu: - Lasi, lasi!
Mamma viņai atbildēja: - Nu labi, es izstāstīšu tev pasaku. Klausies, reiz sensenos laikos dzīvoja maza meitene un viņas mamma. Pienāca vakars, mamma lika meiteni gulēt. Mazā meitene negribēja gulēt un prasīja mammai, lai palasa grāmatu: - Lasi, lasi!
Mamma viņai atbildēja: - Nu labi, es izstāstīšu tev pasaku. Klausies, reiz sensenos laikos dzīvoja maza meitene un viņas mamma. Pienāca vakars, mamma lika meiteni gulēt. Mazā meitene negribēja gulēt un prasīja mammai, lai palasa grāmatu: - Lasi, lasi!
Mamma viņai atbildēja: - Nu labi, es izstāstīšu tev pasaku. Klausies, reiz sensenos laikos dzīvoja maza meitene un viņas mamma. Pienāca vakars, mamma lika meiteni gulēt. Mazā meitene negribēja gulēt un prasīja mammai, lai palasa grāmatu: - Lasi, lasi!
Mamma viņai atbildēja: - Nu labi, es izstāstīšu tev pasaku. Klausies, reiz sensenos laikos dzīvoja maza meitene...

par zivju zupām - Ievai un visiem, kam garšo

Daudz laimes dzimšanas dienā, Ieva! Audzini dēlu par zivju zupas ēdāju!

Manā galvenajā recepšu grāmatā zivju zupas ir divas - Marseļas zivju zupa (bouillabaisse de Marseille) un zivju zupa bretaņiešu gaumē (cotriade bretonne). Apskatot abas oriģinālreceptes, ir skaidrs, ka gan izejvielas, gan laiks, gan pacietība Marseļā un Bretaņā ir pieejami krietni bagātīgākā klāstā nekā tas ir manā virtuvē. Bet te nu ir tas, kas atlicis manā lasījumā.

Ņem katlu un pannu. Katlā liek zivis, kādas ir, uzlej aukstu ūdeni un liek vārīt. Man parasti ir laša galva un aste, bet var likt klāt arī citas zivis, kas iemaldījušās jūsu tīklos. Bretaņas receptē minēti arī jūras zutis, jūras velns, skumbrija un jūrasgailis. Marseļā vāra jūras ķīšus, saulzivis, merlangus, to pašu jūras velnu, jūras gaili un klāt pieliek vēl arī kaltētu mencu.

Vārot pielieku lauru lapas, smaržīgos piparus, sāli. Zivis vāra minūtes 10-15, pēc tam ļauj ievilkties, kamēr apdarās citi darbi.

Pannā sviestā vai cūku taukos (Bretaņa) vai olīveļļā (Marseļa) apcep gredzenos sagrieztu sīpolu, kādu saspiestu ķiploka daiviņu un, ja ir, arī puravu. Sekojot marseliešu padomam, var piemest arī 1-2 mazus tomātus, kam novilkta miza. Cepot pievieno garšvielas, kādas ir un gribas - fenheļa sēklas, timiānu, pupumētru, krustnagliņu, apelsīna miziņu, sāli, piparus. Marseļas receptē minēta arī 'maza asā sarkanā paprikas pāksts bez sēkliņām' - ka tik nebūs čili pipars! Esmu metusi klāt arī visādus zaļumus pilnīgi pēc izjūtas. Visu pasautē, piešaujot klāt kādu karoti zivju buljona.

Pannas saturu iegāž zupas katlā, var vēl lēni pavārīt vai ļaut ievilkties tāpat.

Pa to laiku nomizo un sagriež burkānus un kartupeļus. Ap šo vietu iedvesma no Marseļas un Bretaņas ir jau zudušas. Burkānus pirms pievienošanas zupai var apcept, ja ir vēlēšanās. Man ap šo brīdi parasti jau vairs nav.

Tad ar putojamo karoti vai citu derīgu rīku izmakšķerē zivis no zupas un pašu zupu izkāš. Ir bijušas reizes, kad aiz slinkuma neesmu kāsusi - un nekāda vaina, zupa stiprāka. Tikai timiāna zariņi zobos ķeras.

Met zivju buljonā burkānus un kartupeļus un vāra (parasti rēķinu, ka neapcepti burkāni vārīsies 20 minūtes, kartupeļi 10 minūtes - bet tas, protams, atkarīgs no gabaliņu lieluma).

Zivis pa to laiku atdzisušas, izloba 'gaļu' un pievieno zupai, vairs to nevārot.

Kā latviešu makšķernieka meitai man beigās gribas vēl dilles pielikt, daudz diļļu.

Bet manā grāmatā rakstīts, ka Bretaņā un Marseļā zivis pasniedzot atsevišķi no zupas. Un zupu pasniedz ar grauzdētām baltmaizes šķēlēm un mērcēm, vinegreta mērci Bretaņā un rouille mērci Marseļā. Bet tā jau vairāk tāda literatūra.


 

Unas māja mājās

Gaidu, lai Una atzīst, ka viņai mājas ir abās pusēs Baltijas jūrai, taču viņa manipulācijai nepakļaujas.

 

- Una, kur Tev ir māja, Latvijā vai Zviedrijā? 

- Man māja ir... ir... ir... mājās!!!