par turkijiem

atbildot uz jautājumu "Ko Tu gatavo savai ģimenei no tītara filejas?" -

no tītara filejas neko prātīgu negatavoju, vnk apcepu gabaliņus vai tāpat eļļā&sojas mērcē vai olā&miltos, vai ar sezama sēkliņām, vai ar ananāsu mērci.

bet kas ģimenei tiešām garšo ir kotletes no tītara maltās gaļas - ar sīpoliņu, ķiplociņu, sāli, pipariem un, galvenais, rīvētiem burkāniem un kokospienu (krējuma vietā).

savukārt man pašai vēl labāki liekas krāsnī cepti tītara šķinķi vai kājas ar krāsnī ceptiem dārzeņiem. tītara gabalus ierīvē ar sāli, pipariem (baltajiem labāk), timiānu, spiestu ķiploku, citrona sulu, nedaudz eļļas, liek uz pannas kopā ar dažādiem dārzeņiem (kartpeļiem, burkāniem - jo vairāk jo labāk, sīpoliem u.c.), piešauj apakšā ūdeni, kādas garšvielas vai sāli dārzeņiem un krāsnī iekšā. ja nemaldos, inspirāciju radu šeit: http://bit.ly/dz15Kj

nedēļa LV

retrospektīvi -

paldies visiem, kas atbalstīja mūsu nedēļas vizīti LV

kā solīts - īpašs paldies Ilzei, kura man savā pusdienas pārtraukumā dabūja izmaksāt kafiju un karsto upeņu dzērienu (toties es palīdzēju ātri izvēlēties Stockmana olīves darbabiedriem - ceru, ka bija labas!)

bija forši - kā tāda miniatūrā dzīve ūdenspilienā:
- viena teātra izrāde (melnais piens - kopumā ļoti labi, Daudziņš kā bullis lielisks, latgaļu akcents gan pieklibojot)
- viens koncerts (Raimondi bij' ok, ar dažiem izklupieniem)
- viens radu tusiņš
- viens zobārsta apmeklējums
- viena ( nu labi, pusīte) diena dārzā
- viena (nu labi, pusīte) diena veikalos
- viena bērnu slimība (Uvim temp. pēc masalu potes)
- viens mammas apciemojums (tomēr Mātes diena)
- viena draudzene satikta (pilnīgi nejauši uzskrēju virsū Ilzei Stockmannā)
- viens ielēciens baseinā - brrr, baigi auksts vēl bija

droši vien vēl kaut kas viens - tik piemirsies

TIK veci?

te atkal runā Didzis...
sēžam prāmī restorānā, kur pilns ar paveciem zviedru pāriem, sīkie drasē rinķī, te Didzis atgriežas tāds nopietns un prasa:
- Kāpēc cilvēki paliek tik veci un slimi, ka vairs pat nerunā viens ar otru?

---------


bet ir taču tā laikam laulības dzīvē, ka pa gadiem četrdesmit piecdesmit var pilnīgi visu izrunāt, un vienā brīdī teksts vienkārši beidzas? katrā gadījumā Didzim tas likās diezgan sērīgi...

par skandināvu sievietēm

šodien mani puiši smilškastē palika vaļā mutēm... saģērbti kā jau daždien latviešu puikas maija pievakarē, kad saule rietā un vēsums piezogas kauliem - garās biksēs, kurpītēs, vieglās jakās, lakatiņu ap kaklu, cepurītes galvā. te pēkšņi aiz smilškastes krūmiņiem parādās sieviete-dieviete, vecumā ap trīs gadi, gandrīz pilnīgi plika - vienās plānās apakšbikšelēs. vaļējiem matiem plīvojot, jaunā skandināviete izspraucas cauri apstādījumiem (drusciņ saminstinās, jo ērkšķi tomēr duras kailajās roķelēs un puncī) un iekšā smilškastē, kur ar lāpstiņu cenšas uzmest smiltis pārsteigtajiem, klusā apbrīnā sastingušajiem "poikoriem". pēc laiciņa parādās arī amazones tētis, kurš nesekmīgi mēģina stāstīt meitai, ka viņai ir drusku par maz apģērba un ka puikām nevajadzētu mest virsū smiltis. beidzot zilonīša Dembija filmas pieminēšana tomēr liek jaunajai dāmai pārdomāt un piekrist doties uz mājām.

to, kā mani puiši uz viņu blenza, aprakstīt nespēju - piedodiet.