2010. gada 23. okt.

par integrāciju

integrācija - vai tas ir tad, kad tavs bērns no atskaņotāja izņem Stabulnieka disku un tā vietā palaiž ABBA-u?!

2010. gada 22. okt.

par sīkumiem

piedodiet - pēc dzimšansdienas neliels pieklusums ēterā - noskatījāmies Džulī un Džūliju un sapratu, ka mans blogs vien tāds sīkpurkšķis milzīgajā blogokosmā.
btw, par sīkumiem un krikšiem runājot - kāpēc google kontam un twitterim nav vienota logina? atkal esmu aizmirsusi pēdējā paroli...

2010. gada 11. okt.

mazaas zaljaas konchinjas vilinaajums

peec neilgaam paardomaam nosuukaaju viesniicas numurinjaa uz spilvena uzlikto zaljo konfektiiti ar uzrakstu Lilliput. Varbuut riit buushu pavisam mazinja un vareeshu ieiet Aizspogulijaa? vai arii buushu pavisam liela un sasieta kaa Gulivers? veel jau var sanaakt visaadi blefuski, jehuuzi, baltie un marta zakji un trakie cepurnieki - ta' jau doshu zinju, kas tur inaaks!

naakamais eiro-dublis

naakamais dublis eiropilseetaa - ierashanaas viesniicaa! Pie ieejas durviim atslietas celtnieciibas kaapnes, dazhi chemodaani, un administrators laipni paliidz viesim pa logu izkaapt no vinja (par laimi) otraa staava nummurinja. Mees, dazhi cilveeki, kas gaidaam, kad shis shovinjsh beigsies, lai vareetu pieregjistreeties, meegjinaam uztvert notiekosho ar humoru un sapratni - galu galaa, ir jau astonji vakaraa, rezervaacijas visiem ir, negribas citur laimi mekleet - kas zina, vai citur buus labaak. Un varbuut citiem numurinjiem atsleegas no iekshpuses neklemmeejas. Administrators arii meegjina muus nomierinaat ar faktu, ka savas 20 gadu ilgaas karjeras laikaa vinjsh pirmoreiz atbriivojot iespruudushu viesi. Mani gan driizaak nomierina doma, ka nupat jau vinjsh ir guvis zinaamu pieredzi shaadaas darbiibaas.

bet viesniica citaadi jauka, miiliiga. lielaakais aplauziens jau drizaak cits - kad pienjemu leemumu tomeer izdzert minibaara viininju (mazo pudeliiti) par 12 eiro, numurinjaa taa arii neizdodas atrast korkjuvilkji.

euro-inferno

taa buutu viena iista eirokraatu elle - ar Samsonite rokas bagaazhas chemodaaninju doties pa bezgaliigiem Briseles starptautiskaas lidostas gaitenjiem no vienas zaales otraa, sekojot uzrakstiem vai 4traas valodaas (Exit, Ausgang un taa taalaak). Nepacietiigaakie izmeegjina aatro trasi pa vidu; kas jau te pabijushi ilgaak, tiem vairs nekur nav jaasteidzas - uz priekshu, veel viena Ausgang ziime, tad nebeidzamas reklaamas, gaitenis pa labi, caur durviim, Ausgang ziime noraada uz leju, braucam uz leju, veel uz leju, tad atkal taisni uz priekshu, taalu taalu, hmm - vai buutu apmaldiijusies? tachu redzu tos pashus cilveekus, ko ieveeroju jau lidmashiinaa, taatad vinji nekur citur nav tikushi... tad Ausgang ziime pa kreisi, uz priekshu, taalu taalu, tad braucam uz augshu, atkal uz augshu - liidz saprotam, ka te jau esam bijushi, taatad Ausgang-i iet pa apli...

tik tieshaam biju jau paarliecinaata, ka TIK taalju nevar buut jaaiet - kad beidzot tachu tas Exits tomeer pienaaca!

2010. gada 5. okt.

dēlam pieci jebšu cepiens par kūkām

kāds vells mani dīdīja izcept Uvim uz otrās dzimšanas dienas rītu tortīti ar svecītēm? protams, sevi cienoša māte to pašu servisa līmeni grib nodrošināt arī vecākajam dēlam, kurš, nabags, savu pirmo rīta tortīti (turklāt bez svecītēm, kas bija aizmirstas iepirkt - vien ar lielu, brūnganu, kakveidīgu marcipāna&šokolādes piecinieku pa virsu) sagaidīja tikai piektās dzimšanas dienas rītā. Jau Uvja kūka bija nu tāda, ne visai garda, vairāk principā nekā ar baudu notiesājama - tad nu Didža tortīte uzticami seko standartam, tāda pasausa, šokolādes par daudz, zaptes par maz utt. Nemaz nerunājot par izskatu - nošķiebusies, tāda kā notriepta, par piecinieku jau komentēju... Tad nu tādi man šovakar jautājumi - vai man tagad un turpmāk 2x gadā būs jāizcieš pazemojums par savu nemākulību toršu cepšanas lietā? vai dēli drīz nesāks bīties no dzimšanas dienu rītiem? vai varbūt vīriešiem ir vienalga - ja cep ar mīlestību?! vai arī varbūt ir cerība, ka prasmes tomēr uzlabosies? nu tā, ar kādu 10to, 15to cepienu????

2010. gada 1. okt.

neizjaucamās lietas

Vakar ar Didzi no mazas raķešnesēja bildītes žurnālā "The Economist" nonākam līdz atbruņošanās tēmas plašam iztirzājumam. Mēģinu izstāstīt, ka cilvēki izjauc ieročus, lai tie vairs nevarētu nodarīt ļaunumu, un detaļas pēc tam izmanto visādiem labiem nolūkiem. Te Didzis komentē: - Bet ir lietas, ko nevar izjaukt.
Skatos uz viņu jautājoši.
- Piemēram, šo glāzi.
Te nu man nākas piekrist, ka glāzi izjaukt patiešām nevar, to var tikai saplēst.
Kaut kā nebiju agrāk šādā aspektā uz lietām un parādībām paskatījusies. Bet patiešām, ir lietas, kuras var salikt, izjaukt, sadalīt un pārdalīt, un atkal salikt kopā. Un ir tādas, kas ir vienā veselumā, neizjaucamas, kā kristāla glāze. Var tikai saplēst, un viss - bet labāk nevajag.