par spēlmaņiem un klausītājiem

Pēdējā laikā "Stokholmas Spēlmaņiem" viena spēle pēc otras, un šīs aktīvās darbības dēļ mūsu bērniem, šķiet, gluži sajauktas galvas.
Kad piektdienas vakarā ar Gunti dodamies uz simfoniskās mūzikas koncertu Zviedrijas radio koncertzālē un piekodinām, ka būsim vēlu mājās pēc koncerta, ka jāuzvedas godīgi un jāklausa omes, Uvis gluži ikdienišķi apjautājas: - Kur jūs šovakar spēlēsiet?
Jo, protams, ja koncerts, tad mēs esam spēlmaņu, ne klausītāju pusē. 

Vai esat garšo-juši saldējumu, drambliukas?

Igauņiem nāk smiekli par latviešu vārdu "saldējums", mani nebeidz uzjautrināt lietuviešu "drambliukas". Zviedrijā augošam latviešu bērnam, izrādās, nav nekā smieklīgāka par latviešu vārdu "garšojuši". Una to izgaršo ar diviem uzsvariem - gan uz pirmās, gan trešās zilbes: 'garšo-'juši, un smejas ilgi un gardi kā kutināta.