par dieviņu un zobu feju

Didzis nesen diezgan kategoriski paziņo (tieši šādā secībā, pirms "un" gan nedaudz saminstinoties): - Dieviņš ir aizliedzis smēķēt, kauties, cīnīties - un arī šaut vienam uz otru.

Interesanti gan, no kurienes šis personāžs viņam parādījies - vecāki par to tā kā nevarētu būt atbildīgi...

Tad nu lūgums visiem radiem, draugiem, paziņām ievērot Didža un Uvja vecāku lēmumu attiecībā uz kādu citu mitoloģisku tēlu - esam nolēmuši bērnus audzināt tradicionālā garā, neieviešot viņu fantāziju pasaulē zobu fejas tēlu. Atklāti sakot, nezinu pat īsti, ko viņa tur dara - atstāj končas vai naudu par izkritušiem zobiem vai ko tamlīdzīgu - bet mūsu mājās viņa to NEdara.

Bet pavisam nopietni - ir kaut kas tomēr ļoti aizkustinošs visā tajā pirmā bērna būšanā - pirmais apvēliens, pirmais solis, pirmie vārdiņi, pirmā bērnudārza diena un - nupat - pirmais izkritušais piena zobs...

vai nu vai

Didzis jautā Edgaram: -Tu esi slikts vai stulbs, ka smēķē?

puiši joko

šodien Uvji, piektdien Didži, tad nu pie svētku vakariņām kaut kā sākām runāt par mazu meiteņu vārdiem (ja nu tomēr meitene ;-)). Kaut kā šīsnedēļas Violas, Vizbulītes, Jetes un Henrietes nevienam pie sirds tomēr negāja. Šķiet, tas bija Uvis, kurš ierosināja - sauksim viņu par Signi! Visi trīs puiši nu sapriecājās, sak, šie tik sauks "Signe, Signe", a mēs abas bitītes uzreiz klāt. Guntis kā jau prātīgākais gan drīz attapās, ka labi tomēr nebūšot - drīzāk jau uz šo saucienu nereaģēšot neviena.