patriota atzīšanās

Luberon, Vaucluse, Provence

mjā, Francijas dienvidos ar patriotismu mūsu Didzim bija cauri.
Kamargā, kur flamingo, baltie zirgi, vērši un jūra, viņš apjautājās, vai mamma ar tēti nevarētu meklēt darbu Francijā.
Ieraugot brīnišķīgo Luberonas ieleju, viņš viesu mājas saimniekam Markam paziņoja, ka gribot te palikt visu mūžu (uz ko Marks atzina, ka viņam radusies gluži tāda pati vēlme).
Un visbeidzot pēc lieliskās dienas Vidusjūras piekrastē netālu no Marseļas tika noformulēts piedāvājums: - Aizmirsīsim zviedru un latviešu valodu un paliksim par īstiem frančiem!
Es gan spirinājos pretī: - Par īstiem frančiem var būt tikai tie, kam ir īstas franču vecmāmiņas!
Un saņēmu atpakaļ: - Nevajag man nekādu franču vecmāmiņu!

hečups, pečaps un joberts

Tas jau nevienam nebūs nekāds jaunums, ka Didzis joprojām pie saviem iemīļotajiem frī kartupeļiem pieprasa "hečupu" - bet nupat arī Uvis ir izdomājis savu variantu par kečupa tēmu, kas skan aptuveni kā "pekap" vai "pečap" :-).

Bet šorīt brokastīs - vēl Luberonā viesu mājā - mēs ar Gunti vai zem galda pakritām no smiekliem, kad Didzis pagrāba bezpiedevu jogurtu, nevarēja pats apēst, tādēļ reklamēja visiem pārējiem: - Negribi manu jobertu? Joberts ir jāēd, joberts ir ļoti veselīgs.

Lietuvas kriksis

Guntis skatās basketu, Didzis prasa: - Kas spēlē?
- Serbija un Lietuva.
- Kādas dīvainas valstis!... Tajā Lietuvijā bieži līst lietus?

kauns

kaut kādā sarunā Didzis man pēkšņi paziņo: - Ej tu pa gaisu! - Un pats tā blēdīgi, vērīgi skatās, tipa, redzēs, kas būs, ko teiks. Es reaģēju adekvāti un izsaku izbrīnu-nosodījumu-aizrādījumu, ka tā nu mammai gan nedrīkst teikt. Un tad seko hrestomātiskais: - Jā, bet tu savai mammai tā saki!!!
Mēģinu nosarkt, ielīst zemē, pārvērsties par sālsstabu utt. Jo puisim taisnība. Pavisam nesen tas bija, kad paspruka gan šāda frāze - nu puspajokam, uz zoba pavelkot - bet paspruka...

par cilvēkiem

Didzis lūdz: - Palasi, lūdzu, to grāmatu, kur ir par pērtiķveidīgajiem cilvēkiem!
Saku: - Tu domā par cilvēkveidīgajiem pērtiķiem?!
Didzis: - Ko tu saki? (Tā viņš pārprasa vienmēr, kad ir pārliecināts, ka es runāju muļķības.) Nē, par pērtiķveidīgajiem cilvēkiem!