miegainas pārdomas svētdienas vakarā

pēdējā laikā šad un tad atceros sarunu ar kādu akadēmisku cilvēku, kurš atzina - ja zinātnieka mūžā gadoties viena, divas oriģinālas domas, tas ir ļoti daudz. Viss pārējais ir tikai "tulkojums", interpretācija un adaptācija, svešu ideju attīstīšana un pielāgošana.

Mēģinu šo atcerēties katru reizi, kad uznāk vēme paššaustīties ar jautājumiem a la ko es esmu paveikusi šai dzīvē. Bet varbūt īstais smeķis ir spēt to pašu vienu vai divas domas tīstīt un attīstīt tā, lai pietiek visai dzīvei - kā Vudijam Alenam.

Didža vecās pērles

Beidzot esmu atguvusi dokumentu, kurā glabāju Didža pirmās pērles no 2009. gada. Te ir! 

- Ežiem uz galvām ir mati, nevis adatas.

- Es esmu izslāpis no dzeršanas.

Didzis stāsta, ka ieslodzījis velnus Venden pudelēs un atbrīvojis daudzas ķēniņa meitas. Mamma prasa: - Ko darīsim ar daudzajām ķēniņa meitām?  - Didzis atbild: - Ķēmiņa meitas mīlēsim!

- Es esmu stiprais igaunis. (acīmredzot Igaunijas apmeklējums atstājis pamatīgu iespaidu.)

Ar Didzi beidzot aizbraucam arī uz Vecrīgu. Nabaga bērns vaicā: - Vai šeit ir Igaunija?

Kādā vakarā, baidoties, ka mamma atkal neļaus skatīties televizoru: - Manas acis ilgojas pēc filmiņas...

Didzis ir stingri pārliecināts, ka viņu sauc Didzis Martāns, tētis ir Guntis Martāns, Uvis, Lauma un pat vecmamma ir Martāni – tikai mamma tomēr Rirdance...

Didzis piedāvā Guntim: - Tu būsi vijole, un es Tevi zāģēšu!

Didzis: - Es esmu strūklakla! (un ar muti atlej atpakaļ bļodiņā tikko izdzerto pārslu pienu)

Didzis šad tad spēlē oficiantu, paņēmis papīra lapu un pildspalvu, prasa: - Ko pasūtīsiet? Cūku vai gaļu? 

Bet šoreiz viņš piedāvā ko citu: - Vai BB Brokastis pasūtīsiet? - Saku, ka jā. Didzis aiziet aiz stūra un runā pie sevis: - Cepu BB Brokastis...

Stāstu Didzim, ka lielā māsa Lauma aizbraukusi ar draudzeni uz Bulgāriju. Didzis pārjautā: - Uz Bungāriju? Mēs arī varētu aizbraukt uz Bungāriju!

Didzis dzird lielos runājam par Lietuvu un jautā: - Vai tur visu laiku līst?

Pateicoties Didzim, tagad latviešiem ir īsti latvisks vārds tualetes / WC / ķemermiestiņa / žaņa apzīmēšanai. Kad Uvism pamperis pilns un jāmazgā dibens, Didzis saka: - Vedīsim Uvi uz kakātuvi!

Un vēl daži vārdi un teicieni: 

Gliezemis

Knāpnes

Šļapjš

Anazīles (analīzes)

Stirna kaut kāda .... latviska

publiska apņemšanās

Acīmredzot ne visiem naivums pāriet līdz ar vecumu... Nāk rudens, un briesmīgi gribas kaut ko apņemties paveikt. Gribētos domāt, ka publiska apņemšanās veicinās izpildi - vai arī vecums tomēr jau izrādīsies tāds, ka no publikas vairs nebūs kauns? Nu redzēsim.
Tātad, iegādājos grāmatiņu ar divām Strinberja lugām un esmu apņēmusies to līdz Ziemassvētkiem izlasīt. Oriģinālā. Ha?

ekstra safiksētās svampītes un citi latvju valodnieka ļaunākie murgi

iepriekšbrīdinājums - ļaudīm ar striktiem uzskatiem par latviešu valodas tīrību šo labāk nemaz tālāk nelasīt, būs ļoti briesmīgi!

Ar zināmu valodniecisku interesi klausos, kā, te dzīvojot, mainās mūsu valoda, un šis tas, šķiet, pielīp no pašu bērniem, piemēram, pieķeru sevi uzrunājam Didzi ar šādi konstruētiem jautājumiem: "gribi tu ābolu?" - vai vēl trakāk, "gribi tu fruktu?".

Bet citrīt Didzis pēta jauno pasaules atlantu un sauc valstis: Krievī, Igaunī, ... Gaidu Latvī, taču tā tomēr izskan ar pilnu galotni.

Vairākas dienas pēc kārtas puikas mūs aizrautīgi mudina doties "plūkt sēnes". Vakar to arī izdarām, un Uvis aizkustinājumā par salasītajām saka: "Manas svampītes!"

Nemaz nerunājot par "safiksēšanu", kas Didzim izsaka gan labošanu, gan vienkārši kāda darba paveikšanu. Un tad vēl tik ērtais apzīmētājs "ekstra" - tā vietā, lai sacītu "īpaši" vai "ļoti". Piemēram, "es safiksēšu tev ekstra daudz saldējuma"!

Var jau šausmināties, bet kaut kā tie krogi un bikses, un puikas taču nonāca latviešu valodā. Gan jau bija i savi didži, i uvji, kas to visu ievazāja!

domnieks Didzis

Drusciņ palielu Uvja mākslinieka talantu, sakot, ka viņam vienmēr izdodas skaisti zīmējumi.
Didzis piekrīt:
- Uvis ir labs mākslinieks, bet es esmu domnieks. Jo man patīk domāt.