Unas māja mājās

Gaidu, lai Una atzīst, ka viņai mājas ir abās pusēs Baltijas jūrai, taču viņa manipulācijai nepakļaujas.

 

- Una, kur Tev ir māja, Latvijā vai Zviedrijā? 

- Man māja ir... ir... ir... mājās!!!

par to, ko mēs nezinām, ka zinām

Uvis izbrīnā skatās uz saviem pirkstiem. - Es neskaitu, bet zinu, ka pieci!

Tad noliec vienu pirkstu un atkal pārsteigts: - Neskaitu, bet zinu, ka četri!

Una salabota

Una pēc vannas sevi aplūko: - Man nav krāniņa. Es esmu salabota.

klasika

Didzis šodien pēc skolas pirmoreiz ciemojas pie klasesbiedrenes. Pārradies mājās, sēž sapīcis un domīgs, ēst negrib, spēlēties negrib. Apsēžos blakus, aplieku roku ap pleciem. Sēžam, klusējam. Tad saņemos un jautāju: - Kas, dēls, par desām? Kaut kas noticis? Negāja labi pie Selīnas?
Didzis: - Aifonu nevaru atrast jau divas dienas.

humānais hamburgers, vilks garausis, melleņu klintis un citi formuli

Hamburgers! - saka Una, nolikusi mani gulēt uz muguras, uzlikusi virsū lelli un pa virsu nogūlusies pati.

...

Kad ciemos atbraukusi ome, svēta lieta ir vakarā skatīties vecās labās multenes 'Nu pagaidi'. Nākamā rītā Una stāsta: - Redzēju zaļu vilku ar garām ausīm!

....

Braucam mašīnā, Uvis ticis priekšā. Viņš skatās, skatās uz klintīm ceļa malā, līdz saka: - Mammu, tu vari uzvārīt to saldo, nu to, kas līdzīgs klintīm?
- ???
- Nu to ar mellenēm un ar, nu, nevis ar klintīm, bet, kā viņas... ar KLIMPĀM!

...

Labi, izvārām arī. Una smeļ bļodiņā ar karoti un ar kādu sarunājas: - Klimpa, nāc iekšā!

...

Aizripinu Unai mašīnīti: - Uniņ, kas pie tevis aizbrauca?
- Formuls!