skuka?

hmm, laikam tomēr nostalģija pēc dzimtenes - esmu pasākusi mašīnā skaļi klausīties krievu mūziku. vai arī vienkārši pavasaris :-).

metro, brickas un Junibacken

piektdien pirmoreiz uzdrošinājos braukt mājās ar metro (nevis mašīnu). viss skaisti, tīrs, civilizēts, iet kā pulkstenis - bet es laikam joprojām dodu priekšroku pastāvēt kādā sastrēgumā, toties pati savā mašīnā.

ja reiz par šo tēmu - dabūju "brickas" - kāds kaimiņš sūdzējies, ka es pārāk ātri braucot un neievērojot mūsu mazieliņas ierobežojumu 20 km/h. Pamēģināju - patiešām, 20 km/h ir ĻOTI LĒNI. Bet nu es cenšos, cenšos.

sestdien bijām visādās tūristu tekās, tostarp apmeklējām Junibacken - vietu, kuru neceļas roka nosaukt par muzeju. Drīzāk sauksim to par Astrīdas Lindgrēnas grāmatu varoņu māju. Sajūsmā bija i puikas, i ome. Un atzīsim - mums ar Gunti arī ļoti patika. Uz šo vietu aicinām visus bērnus un viņu radagabalus - brauciet ciemos! Savukārt nopietniem cilvēkiem jādodas uz prinča Eugene Waldemarsudde jūgenstila piesātināto māju un mākslas kolekciju. Tātad - ir varianti!

arī Stokholmā spalvu met - bet ne tikumu

vismaz vienā ziņā šis mēģinājums aizbēgt no sevis un savām vājībām man nav izdevies - atkal meklēju (un veiksmīgi atrodu) piecdesmit astoņus iemeslus, kāpēc man nav iespējama tīra, nomazgāta mašīna. Daudzi citi ar šo sarežģīto, komplekso uzdevumu tomēr tiek galā, atrodot i laiku, i iespējas - bet es, lūk, nevaru. Nu nav man tas dots.

Uvis un veļas žāvētājs

to nevar aprakstīt, tas bija jāredz - kā Uvis šodien uzdancoja veļas žāvētāja pavadījumā! Riktīgs stomps! Žāvētājā lieliski grabēja jakas pogas, un Uvis grozījās kā īsts reperis, pie sevis bārdā smiedams.

Didzis atkal peld

Didzim vismaz viena mīļa nodarbe atkal atgūta - šķiet, ka Farstas baseins (ap 1,5 km no mājas) nav sliktāks par Mārupes. Ceru reiz arī tur nokļūt, bet pagaidām tā ir vīru nodarbe, kad vien Guntis ir Stokholmā un pielaužams uz peldēšanu.

Atradusi šo iespēju internetā, sajūtos par vienu kripatiņu mazāk slikta māte...