2010. gada 16. dec.

Didzi cītumā!

mjā, rodas Didzim drusku tāds svensonu akcentiņš - īpaši cīnos par latviešu cieto, pret zobiem izrunājamo 'l' - un pret zviedru pusmīksto palatizēto (palabojiet, ja fonētikas terminoloģija tomēr piemirsusies)... savukārt viņš cīnās, lai es pareizi izrunātu viņa bērnudārza biedru vārdus - ,Lii-'a, nevis Lija (šobrīd laikam lielākā draudzene), Lu,vii-'sa, nevis 'Lovisa (piedodiet par kroplo fonētisko atveidojumu), utt.

Savukārt Uvis joprojām ir caur un caurēm latgaļu puika - rūka (roka), pīns (piens), Didzi cītumā (cietumā)! Un vēl Uvim mīļi sanāk antilope - no tās paliek pāri tikai - lōpe.

2010. gada 5. dec.

par kontrolieriem

ai nu cerams tie streikojošie spāņu gaisa satiksmes kontrolieri dabūs ko gribēja - bet es sestdien tiešā Lisabonas-Stokholmas reisa vietā dabūju atceltu reisu, tiklīdz biju nodevusi bagāžu un piereģistrējusies, tad absolūtu informācijas haosu ar ieteikumiem stāvēt dažādās pareizās un nepareizās rindās, līdz beidzot ar gandrīz trīs stundu kavēšanos devāmies uz Oslo (ar nelielu līkumiņu izvairoties no Spānijas un pārlidojot Īriju), tur pavadījām 30 min. lidostā, neizkāpjot no lidmašīnas, un neilgi pēc desmitiem vakarā laikam beidzot biju mājās.

taču patiesībā visvairāk gribēju pastāstīt par Arlanda Express (lidosta - Stokholmas centrs) vilciena biļešu kontrolieri. Pamanot, ka rokā turu papīra glāzi ar karstu tēju (nevis biļeti, kuru viņš nāca pārbaudīt), puisis smaidot paņēma manu tēju un teica, ka paturēšot, kamēr es atrodu biļeti. Tas notika tik zibenīgi un eleganti, ka es pati vēl nepaguvu sākt minstināties un pārdomāt, kur likt karsto tējas glāzi, kamēr rokos pa somu biļetes meklējumos. VIŅŠ kā jau profesionālis visu šo notikumu turēja savās drošajās rokās, VIŅŠ jau iepriekš zināja un redzēja, kāda būs mana problēma un kā man palīdzēt, pirms es vēl šo problēmu paguvu apzināt, verbalizēt vai realizēt. VIŅŠ tādēļ nejutās ne pazemots, ne izmantots, bet gan priecīgi un vienkārši PILDĪJA SAVU DARBU.

Var jau būt, ka tā notiek tikai Arlanda Express un varbūt tas ir apzināts āķis, kas domāts, lai 'paņemtu' pasažiera lojalitāti. Bet tajā brīdī - pēc Lisabonas haosa, informācijas trūkuma un nepareizās informācijas no dažādiem lidostas dienestiem - man šis nozīmēja tikai vienu: jā, forši, esmu atpakaļ Zviedrijā.

2010. gada 24. nov.

svētku pēcgaršas

pēc ilgām pārdomām visi trīs ģimenes puiši ar vecmammu tomēr devās uz 18. novembra svinīgo dievkalpojumu Stokholmā. Pati klāt nebiju, dikti bij' jāstrādā - un laikam labi, ka tā. Vismaz pēc pārstāsta sapratu, ka mācītāja uzruna par modināmo mironi a.k.a. Latviju diezin vai būtu radījusi svētku sajūtu. Didzis mājās pajautāja vienkārši:  - Mamm, vai taisnība, ka Latvijā vairs neviens nedzīvo?

Lieki teikt - uz svinīgo pasākumu ar Īvāna runu tā arī nesaņēmāmies - zin' tomēr ciktur laikam 120 naudiņas uz galviņu... bet varbūt vajadzēja - par naudiņām varbūt sanāca arī svētku sajūtai...

2010. gada 15. nov.

vārdu krājuma nacionālās īpatnības

nez par ko tas liecina, ka Didža zviedru valodas krājumiņā divi populārākie teicieni ir:

1. inte sloss (bez sišanas/kaušanās)!
2. sluta (izbeigt)!

droši vien TIE CITI bērni ir baigi neuzvedīgie, un audzinātājām nākas nemitīgi viņiem aizrādīt. trakums. ak tu mans nabaga mīlulīts.

2010. gada 11. nov.

sirdī ielīst negaidīts prieks

Hmm. Kā interpretēt to, ka darbabiedrene man atstiepa lasīšanai grāmatu, kam uz vāka šāds teksts: "Šī grāmata maina. Šaubīgo tā atbrīvo no šaubām, skumjo no skumjām un bezcerīgajam dod jaunu cerību"? Cerēsim, ka tas neatspoguļo viņas spriedumu par manu dvēseles noskaņojumu...

Sāku lasīt, bet pagaidām gan šķiet, ka pilnīgu apskaidrību negūšu, tracina vārdu kārtība vismaz dažos tulkojuma teikumos, piemēram, "Dažas sveces ir pagrabā virs izlietnes", nemaz nerunājot par valodas štampiem ("Maks juta, ka sirdī ielīst negaidīts prieks"), kādus taču vairs nelietotu neviens kaut cik nopietni ņemams latviešu autors. Bet tulkojumā ir ok? Varbūt piekasos, bet nu pastāv zināma netulkojamība - vai vienkārši tulkošanas grūtības? - starp amerikāņu valodas skaistumu lakonismā un latviešu valodas nepieciešamību vismaz pēc aizplīvurotības, varbūt pat pēc ironijas jebkurā tekstā, kas pretendē uz ko vairāk nekā vnk notikumu pārstāstu.