par asinsradiniekiem, tuvākiem un tālākiem

Didzis prasa, kāpēc Ērika un Edgara nav ģimenes kokā, kas viņu istabā uz sienas. Saku, ka tajā bija paredzēti tikai viņu asinsradinieki. Tad nu izvēršas garā skaidrošana, kas ir un kas nav asinsradinieki. Līdz beigās viņš grib zināt: - Bet kas ir man pats tuvākais asinsradinieks?
Saku: - Nu laikam Uvis un Una.
- Nē, bet pats pats tuvākais? - Un skatās kaunīgi uz māsiņu.
- Tu domā, ka Una? - Uvis laikam šodien nerullē, sanāca pāris klopes un nesaprašanās multeņu izvēlē.
- Nu jā, Una. - Didzis sakautrējies. - Bet vai tu zini, kas ir man pats tālākais asinsradinieks?
- Nezinu... varbūt kāds vecvectēvs vai vecvecmamma, kas tur ģimenes kokā viszemāk?
- Nē taču. Vistālākais asinsradinieks ir Edgars. Jo viņš nemaz nav asinsradinieks!!!

par vakcināciju un baltajiem vizbuļiem

Šoreiz sarakstījās pavisam kas cits un citā valodā - par vakcināciju kā sociālu atbildību un sava veida "nodokli":
http://eiw.euro.who.int/profiles/blogs/all-over-the-hills-connected-underground

par briesmoņiem un laboņiem

šodien, ar puikām dauzoties, izdomājām nosaukumus mūsu komandām. vispirms briesmoņi ķer laboņus, pēc tam - laboņi briesmoņus. gandrīz kā filmās, gandrīz kā dzīvē - ļaunie labos, tad labie ļaunos, līdz izrādās, ka visi vienādi.

Berlīne aiz tenisa laukuma

Ciemojoties Latvijā, šoreiz apmetamies Laumas istabā (jā, patiešām skaistas tapetes toreiz izvēlējāmies, un tās labi saskan ar sienu krāsu, ko Lauma nosauca par "kafiju ar pienu"). Uvis vakarā prasa: - Bet kur tad gulēs Lauma?

Es: - Lauma tagad dzīvo Berlīnē, kopā ar Dāvi.

Uvis: - Berlīnē? Vai tas ir aiz tenisa laukuma?

Jā, Uvīt, tas ir aiz tenisa laukuma. Un vēl drusku tālāk.

Ome un vecīt, mēs braucam oldienās!

Didzis šodien: - Es gribētu visas dienas līdz pašai nomiršanai dzīvot pie omes.
Padomājis izlabo: - Kamēr esmu bērns, es gribētu visu laiku dzīvot pie omes. Kad būšu vecs, tad vairs pie omes nedzīvošu.

Uvis šodien: - Ko vecītis nesīs oldienās???