Una ir Unis, Didzis ideāls, Uvim viss kaka

tad nu īsa atskaite par katru:

Brāļu ietekmē vai arī ventiņu asinsbalss ierunājusies, bet Unai visi lietvārdi vīriešu dzimtē: Unis, pupis, mutis. Pavisam interesanti dzirdēt to datīvā, piemēram, "Ilgam", "Unim".

Didzim pēdējā laikā jūra līdz ceļiem, viņš bez liekas kautrības paziņo: - Es esmu IDEĀLS!

Uvim tas viss ir reāli piegriezies. Anāli fekālā fāze ir pašā pilnbriedā, un viss un visi, kas viņu tracina, tiek bez kavēšanās nodēvēti par kakām un kakiņām.

tā dzīvojam!

jogurtu zīmolvedība Uvja gaumē

Ar Uvi gatavojam jogurtus - jaucam dabisko balto ar zapti, pildām burciņās, zīmējam un līmējam etiķetes. Mani kuslie ierosinājumi nosaukumus veidot atbilstoši izmantotajai zaptei (piemēram, jogurts "Brūklene", jogurts "Zemene") tiek noraidīti. Paliekam pie šādiem trim jauniem jogurtu zīmoliem:

• jogurts "Pirātu"
• jogurts "Kaku"
• jogurts "Dusmīgo"

Vajadzēja iemūžināt bildēs, bet jau apēdās.

tjā

Tie, kas nezina latviešu valodu, runā zviedriski, - nesen gluži loģiski secina Uvis.

Te Latvija, te Zviedrija

Vakar Edsvikā izstādes atklāšanā Uvis pie savas mīļotās Lara Strunkes gleznas stāsta: - Te ir Zviedrija un te ir Latvija. Un pa vidu ir ūdens. Un tur ir Amerika, bet tur nevar tikt.

kakas drāma

Pat ja tas notiek pusotra gada vecumā, ir briesmīgi apzināties - par spīti visaugstākajiem centieniem un dažnedažādiem dzīves jaukumiem, cilvēka neizbēgamība ir viena pretīga un smirdīga kaka. Varbūt pusotra gada vecumā šoks ir jo lielāks - visi visapkārt tik taisa uķi puķi, spied-spied-kaku-meitiņ, kur-ta-kakiņa, vai-kāda-smuka-kūciņa... Un tad tu, cilvēks, nejauši iekāp pats savā siltajā sūdā ar papēdi, aptver, ka nosmērēti arī stilbi un rokas, un saproti, ka NEKAS FORŠS TAS NAV! Nabaga Una... Šī eksistenciālā drāma norisinājās zibens ātrumā vai, precīzāk, pāris minūšu laikā, kamēr biju pievērsusies zobu tīrīšanai. Vēl ilgi pēc vispārējas nomazgāšanas bērns šņukstēja žēli un izmisīgi, varbūt pat pārmetoši - "Mammu, kas šī ir par vietu, kur es tevis dēļ esmu nonākusi?", un man nebija vārdu, kā viņu mierināt.