vai skaitās?

Svecītes nopūtām, torti apēdām, bet kaut kur gaisā joprojām Uvja šīrīta jautājums:
- Ja pienāk īstā dzimšanas diena, bet nav neviena ciemiņa, vai paliek pieci gadi?

par rakstniecību

Kā tas notiek, kā ne, bet sarunā Didzis uzzina, ka bērnībā esmu sākusi rakstīt grāmatu, un izrāda par to lielu interesi. - Kur tā grāmata ir? Vai es varu viņu pabeigt rakstīt?

Saku, ka esmu to sen jau pazaudējusi, neko daudz neizdevās uzrakstīt un vispār, nekāda rakstniece no manis nav sanākusi.
- Tu tomēr pameklē, lai man nav jāsāk rakstīt no sākuma. Un, ja man neizdosies pabeigt, tad varbūt pabeigs mani bērni.

Uvis grib kļūt par...

Uvis jautā, par ko es gribēšu kļūt, kad izaugšu. - Īsti nezinu, bet tu?
- Es dārziņā teicu, ka par policiju, bet īstenībā tā nav.
- Kā tad ir īstenībā?
- Īstenībā gribu par skolotāju.

nav godīgi

Didzis šovakar pirms aizmigšanas: - Mammu, kāpēc tomēr pasaulē nekas nav godīgi?

Pauze. Mēģinu iegūt laiku: - Kas tev teica, ka nav godīgi? Nav jau tā, ka galīgi nekas nav godīgi. Bet nu jā, gadās visādi...

Didzis: - Kāpēc, piemēram, dažas spēles maksā deviņdesmit kronas, bet citas - tikai septiņas?

pret saaukstēšanos ar 'anything-goes' 'would-be' korejiešu zupu latviski zviedriskā izpildījumā

Esmu tik pamatīgi saaukstējusies, ka ar ilgām atcerējos senus laikus, kad šādos gadījumos palīdzēja korejiešu 'ramen' nūdeļu zupa Soraksanā. Saprotot, ka trīs ceturtdaļas no korejiskajām izejvielām mājās nebūs atrodamas, tomēr izmisumā pagūglēju un pagatavoju savu versiju no receptes, kas sevi reklamē kā 'an "Anything Goes" would-be Korean soup ... inspired by About.com's Naomi Imatome-Yun'. Varbūt inspirācija noder vēl kādam pavasara saulītes pieviltajam!

Tātad:

Nošķinam no kāpostgalvas pāris šķēles un sagriežam ne pārāk sīki. 

Notīrām pāris ķiploku daiviņas, saspiežam. 

Karstā pannā uzlejam sezama eļļu (lūk, to ir vērts turēt mājās, lai visikdienišķākiem produktiem piešķirtu austrumniecisku garšu!), metam virsū kāpostus un ķiploku, piešaujam sojas mērci kādu šļuku un sautējam. Minūtes desmit? 

Pa to laiku beram klāt čili un kajennas piparus pēc garšas (atzīšos, divas ēdamkarotes kajennas man tomēr likās par daudz - bet oriģinālajā receptē tā stāv rakstīts gan). 

Tad sagatavojam katlā buljonu (nu labi, labi, ņēmu šoreiz kubiņus, turklāt vistas vietā dārzeņu; būtu vistas kājas pie rokas, būtu pagatavojusi kā nākas) un metam klāt kāpostu un ķiploku sautējumu. 

Lejam klāt - pēc garšas - saldo čili mērci. Man patika, ka receptē tā arī norādīts - Maggi Sveet Chili Sauce, acīmredzot to lieto visā pasaulē. 

Izņemam no ledusskapja aizvakardienas vistas paliekas un piegriežam zupai klāt vistas gaļas gabaliņus. Iztiku bez oriģinālreceptē minētajiem tofu un garnelēm, taču iemaisīju sakultu olu - bez tā gan arī būtu varējuši iztikt. 

Visbeidzot pievienojam zupai nūdeles. Manā gadījumā tās šovakar bija stikla rīsu nūdeles, kas gatavas 5-6 minūšu laikā, jo īsto ramen mājās nebija, - bet rezultātam nekādas vainas. 

Iznākumā - tici vai ne - varu normāli elpot caur degunu, klepus šķiet palicis mīkstāks un zinu, ka nākamreiz likšu vairāk kajennas piparu, drusku asumiņa pietrūka!