Zvaigžņu ķērāji

Una pārnes no dārziņa paštaisītu “grāmatu”, kurā būšot visi viņas izgudrojumi. Jo viņa ir “uppfinnare”. Pirmais izgudrojums jau ir gatavs. Tā ir virve ar cilpu galā – tāds kā laso, ar kuru varot noķert zvaigznes.
Saku: - Vienīgi vēl jāizdomā, kā tikt tām zvaigznēm pietiekami tuvu. Una: - Tas nekas, vajag vienkārši garāku virvi. Nu labi. Un tomēr: - Bet ko mēs ar tām noķertajām zvaigznēm darīsim?
Šis jautājums paliek neatbildēts, bet liekas, ka svarīgs tas ir tikai man.

Ēšanas lietas tur, otrā pusē

Trīs nedēļas ceļojam pa ASV Dienvidrietumu štatiem un Kalifornijā izbaudām vai katru iespēju mieloties ar suši un citiem no jūras nākušiem ēdieniem.
– Es gribu ēst ar sušu dakšu! – paziņo Una un meklē irbulīšus.

Bet Uvis, nonācis okeāna krastā, kur visas klintis apaugušas gliemežvākiem, kautrīgi apvaicājas: – Te ir tik daudz garšīga ēdiena! Vai mēs to varēsim paņemt līdzi vakariņām?

Brokastu sapnis

Modinu Unu. Viņai patīk no rītiem celties drusku vēlāk, kad pārējie jau paēduši un devušies dienas gaitās.
- Mamm, tu jau paēdi? 
- Jā, kaut ko iekodu. 
- Es gan neko neesmu ēdusi. Pat sapnī nē.

Zaptes kārdinājums

Kā sauc to, kas pa nakti ir ēdis no ledusskapja zapti? Una zina: - Zagteris!

Nebēdņi un laiks

Šodien ar Stokholmas Latviešu Skolā ar Nebēdņu klasi nodarbībā spēlējām bērnu Alias - visi ar aizrautību gan minēja, gan skaidroja vārdus. Kad rādīju smilšu pulksteni un vaicāju, kas tas ir, mūsu Nebēdņi, kas parasti izceļas ar viedokļu daudzveidību, visi vienā balsī atbildēja: - Tas ir LAIKS.