2012. gada 29. janv.

nākamais fūdprojekts

ko tik cilvēkam nenodara dzīve emigrācijā - nākamā gastronomiskā iecere ir bezglutēna PELMEŅI!

laikam arī laiks atgriezties darbā, citādi kļūstu par pārtikas tehnologu, vai...

2012. gada 25. janv.

balss saišu vingrinājumi?

nu nezinu, vai tos var saukt par pirmajiem vārdiņiem 6 mēnešu vecumā, bet gribētos piefiksēt, ka pirmais Unai tomēr sanāca tete, tete, bet pēc pāris dienām - mamm, mamm. Lai gan vēl nav skaidrs, cik šis sasniegums būs repeatable, varbūt vienkārši tie bija citi balss saišu vingrinājumi parastās guldzošās burbuļošanas vietā.

atkal (s)muka

Uvim acis iedegas, novērtējot par manu jauno pidžamu: - Mamm, tu izskaties ļoti (s)muka! Tu izskaties kā...kā...kā ome!!!

Es gan klusībā ceru, ka tas tik dēļ mežģīņu apdares, omei jau tās rišiņas un cakiņas raksturīgas - bet gan jau tā nav.

2012. gada 8. janv.

for the record

Didzim pirmie karjeras plāni - viņš ir izlēmis kļūt par pētnieku. Piemēram, griboties izpētīt, kas īsti ir sniegs un kā viņš tur debesīs rodas. Un arī citas sliktas lietas gribot izpētīt. Te nu atļaujos nedaudz pabrīnīties, vai sniegs pieskaitāms sliktām lietām. Izrādās, patiešām - jo to bērni ēdot, lai gan nedrīkstot. Bet citas pētāmas sliktās lietas ir, piemēram, inde, želeja un naži. Un tad, kad lietas būs izpētītas, pētnieks par tām rakstīs avīzēs, lai cilvēki visu par tām uzzinātu un pasaule neaizietu bojā!



gan jau ne tikai mēs ar Didzi tādi pasaules sāpētāji un glābēji, bet vēlmi pasauli izpētīt un izglābt atceros arī no saviem drīzāk gan jau pusaudža gadiem. un tad kaut kad pienāk laiks, kad saproti, ka nevari ne izpētīt, ne izglābt ne savus tuvākos, i ne sevi pašu

2012. gada 7. janv.

pirmie pieraksti uz jaunā gada malām

šodien tik straight-forward ciemiņi, bez speciālām diētiskām prasībām, tītargaļa ar burkāniem uz vienas pannas, cāļagaļa ar kartupeļiem uz otras - un uiss. sen tik vienkārši nebija bijis, gluži vai pasākumam "asuma" pietrūka, nebija kā parasti jāsakombinē veģetārietis ar zivēdāju un zivneēdājs-gaļēdājs ar vegānu, un viss kopā ar kviešu un piena produktu neēdājiem! (tiesa, vēlāk gan uzzināju, ka Māra no cūkas izvairās, tā mums šodien gluži nejauši ēdienkartē neparādījās...)

tad nu asumam viens nesens Didža atklājums: - Es sadzirdēju savu vēmienu!

(Tas par situāciju, kad nelabums sakāpj vai līdz kaklam, bet tomēr uz āru neizraujas... acīmredzot končēšanā bija sasniegts brīdis, kad senie romieši pasniegtos pēc zoss spalvas, palīdzētu sev paši, lai nodarītu vēmienu līdz galam, un ķertos atkal jaunām končām klāt!)