Par demokrātiju un prioritātēm

Bērni strīdas par to, kā mēs varētu izlietot brīvos naudas līdzekļus, ja mums tādi būtu. Iegādāties laivu, uzbūvēt mājās baseinu vai ieviest suni? Trīs bērni, trīs viedokļi. Bet īstenot varam tikai vienu. Kā tagad izlemt? Unai ir padoms - skaitīsim “ūle dūle dof” (“enik benik sikelsā” zviedru variants) un atrisināsim jautājumu ar skaitāmpantiņa palīdzību.
Didzim tas nepatīk, viņš saka, kā ir: - “Ūle dūle dof” nav nekāda demokrātija!

Gatavojamies Ziemassvētkos uz Latviju

Didzis stāsta, ka viņa klasē esot viens puika, kas adoptēts no Krievijas, un tagad visi skolā iemācījušies vairākus krievu vārdus. Vecā labā zviedru “fi fāna” vietā tagad visi lietojot “bļaģ” un “sika”. Nu vai kaut kā tā.

Pērle degunā

Didzim, kad viņš ierauga “Didža pērles”, manu pašizdoto grāmatu, kurā apkopoti viņa bērnības interesantākie izteicieni, ir tikai viens jautājums: - Vai mēs to varēsim pārdot?

Bet Una, uzzinājusi par Didža pērļu grāmatu, paziņo: - Man arī bija pērle! Tikai degunā.

Patiešām, šopavasar kādu dienu mums zvanīja no bērnudārza, un Guntis dabūja vest Unu uz poliklīniku, lai tur ar pinceti izņemtu plastmasas pērlīti, kas nez kā bija iekļuvusi četrgadnieces nāsī.

Integrācija

- Nē, mēs neesam latvieši, mēs esam zviedrieši, tikai mēs nākam no Latvijas un dažreiz ejam uz Latviju.

Kurš no bērniem šo teica?

par būtisko

Auksts, tumšs vakars. Didzis skatās, skatās pa logu, tad nopūšas:

- Kā man nepatīk ziema...

- Tāpēc ka auksts?

- Nē.

- Tāpēc ka tumšs?

- Nē.

- Nu kāpēc tad?

- Tāpēc ka nevar laukā spēlēt futbolu.

mana meita

Una deju nodarbībā ir pati mazākā meitene, citas jau pāris gadu vecākas un graciozākas. Kniksis viņai vēl nesanāk, toties lēkāšana izdodas no visas sirds un ar visu svaru.

Didzis to vēro, vēro, tad vēršas pie manis ar secinājumu:
- Mūsu Una gan danco kā no laukiem.

Un piebilst:
- Tas viņai laikam no tevis.

viss tēvā

Fakultatīvā priekšmeta izvēle Didzim nesagādāja nekādas grūtības. Koris, sienas avīze vai papildu matemātikas nodarbība reizi nedēļā?
Protams, papildu matemātikas nodarbība!

:DDDDDD jeb dēla dāvana draudzenei devītajā dzimšanas dienā

Daudzbērnu ģimenē nav viegli ar kaut ko izcelties. Unas oranžos nagus jau pēc pāris dienām aizēno vecākā brāļa vēlme savai draudzenei devītajā dzimšanas dienā dāvināt - ne vairāk un ne mazāk - mobilo telefonu.

Jo ko gan citu lai viņai dāvinot.

laiks uz pēdām

 Savulaik bērnībā arī mani - tāpat kā tagad Didzi - šokēja ādas sabiezēšana uz kāju pēdām.

- Bet man nepatīk! Es negribu tādu ādu!
- Tur neko nevar darīt, tu paliec vecāks. Visiem tā notiek. Patausti manu pēdu!

Un tikai tad atcerējos, ka mamma pirms daudziem gadiem man reiz teica apmēram to pašu. Varbūt drīzāk atcerējos mulsinošo sajūtu, pieskaroties viņas sausajam, asajam papēdim. Un savu toreizējo apņemšanos, ka man gan tā nebūs.

klasika

Didzis šodien pēc skolas pirmoreiz ciemojas pie klasesbiedrenes. Pārradies mājās, sēž sapīcis un domīgs, ēst negrib, spēlēties negrib. Apsēžos blakus, aplieku roku ap pleciem. Sēžam, klusējam. Tad saņemos un jautāju: - Kas, dēls, par desām? Kaut kas noticis? Negāja labi pie Selīnas?
Didzis: - Aifonu nevaru atrast jau divas dienas.

vēlības un atkarības, skabargas un cietais roks

Didzim vesela valodas pērļu virtene izbirst vasaras sākumā, kad atbraucam garajā brīvlaikā uz Latviju. Šķiet, ka abas valodas viņa galvā satiekas, un pa vidu rodas putra. Te nu daži "pērļu putras" piemēri:

- Es gribu klausīties cieto roku.

- Vai šitai zivij ir daudz skabargu?

- Pēc jaunības cilvēkam nāk vēlība.

Taču pienāk vasaras beigas, esam atpakaļ Zviedrijā, un nepaiet ne pāris dienas, kad Didzim kļūst garlaicīgi:
- Kad mēs pārcelsimies uz nākošo valsti?
Es, gluži apmulsusi:
- Bet vai tad tev nebūs žēl atstāt savus draugus?
- Nekas, man būs citi.

Plāni par nākamo valsti gūst skaidrākas aprises Bergenas ceļojuma laikā. Didzis pilnīgi un galīgi saslimst ar kalniem. Kā tas gadās, kā ne, bet runājam par Skandināvijas vēsturi. Didzis paliek gluži dusmīgs, uzzinot, ka Norvēģija ir dabūjusi neatkarību (kuru viņš gan nez kāpēc dēvē par atkarību) no Zviedrijas. No tiesas dusmīgs - cik vien septiņgadīgs puišelis var būt dusmīgs.
- Kāpēc Norvēģijai ir visi kalni un Zviedrijai nav? Tas ir ļoti slikti, ka viņi dabūja atkarību. Ja viņi nebūtu dabūjuši atkarību, te būtu Zviedrija, un mēs te varētu dzīvot.

par rakstniecību

Kā tas notiek, kā ne, bet sarunā Didzis uzzina, ka bērnībā esmu sākusi rakstīt grāmatu, un izrāda par to lielu interesi. - Kur tā grāmata ir? Vai es varu viņu pabeigt rakstīt?

Saku, ka esmu to sen jau pazaudējusi, neko daudz neizdevās uzrakstīt un vispār, nekāda rakstniece no manis nav sanākusi.
- Tu tomēr pameklē, lai man nav jāsāk rakstīt no sākuma. Un, ja man neizdosies pabeigt, tad varbūt pabeigs mani bērni.

nav godīgi

Didzis šovakar pirms aizmigšanas: - Mammu, kāpēc tomēr pasaulē nekas nav godīgi?

Pauze. Mēģinu iegūt laiku: - Kas tev teica, ka nav godīgi? Nav jau tā, ka galīgi nekas nav godīgi. Bet nu jā, gadās visādi...

Didzis: - Kāpēc, piemēram, dažas spēles maksā deviņdesmit kronas, bet citas - tikai septiņas?

par suši cīnītāju

Didzis skeptiski nopēta māšeli, kas karstumā izmetusies vienā krekliņā un pamperī. - Māsa mums ir tāda ieapaļa. Kā tāds riktīgs suši cīnītājs!

jau plus

Didzis šorīt pamana, ka uzspīdējusi saule, un prasa:

- Vai varam šodien ēst ārā?

- Vēl ne, vēl ir auksts, ēnā tikai plus pieci!

- Nu re, ir PLUS! Tad jau varam gan!

Un patiešām, pēcpusdienā mēs to arī darām.

zelta klienta problēmas

Pēc nesenā paziņojuma, ka viņš ir ideāls, Didzis turpina uzsāktajā tonalitātē un Tallink restorānā apjautājas:
- Vai mēs varam ēst vakariņas kopā ar kapteini?

Maksājot dodam klienta karti, bet laikam iznācis mazāk braukāt, no zelta klientiem esam nokļuvuši sudraba klientu kategorijā. Tas Didzi apstulbina, viņš vairākas reizes pārjautā:
- Kā tā, kā tas var būt, ka mēs neesam zelta klienti?

Man jājautā, kas tālāk? Kā nodrošināt mūsu zelta klientam adekvātu servisa līmeni?

Una ir Unis, Didzis ideāls, Uvim viss kaka

tad nu īsa atskaite par katru:

Brāļu ietekmē vai arī ventiņu asinsbalss ierunājusies, bet Unai visi lietvārdi vīriešu dzimtē: Unis, pupis, mutis. Pavisam interesanti dzirdēt to datīvā, piemēram, "Ilgam", "Unim".

Didzim pēdējā laikā jūra līdz ceļiem, viņš bez liekas kautrības paziņo: - Es esmu IDEĀLS!

Uvim tas viss ir reāli piegriezies. Anāli fekālā fāze ir pašā pilnbriedā, un viss un visi, kas viņu tracina, tiek bez kavēšanās nodēvēti par kakām un kakiņām.

tā dzīvojam!

Uvis garens kreisrocis

Didzis kādu laiku vakaros gāja dušā, bet tagad atkal pasācis pievienoties mazajiem vannā. Tur gan visiem trim ir pašauri, toties jautri. Parasti mazā bulciņa māšele brāļiem pa vidu, Didzim tikpat kā klēpī, bet te samainās vietām ar Uvi. Didzis apķer Uvi ap vidu, sajūt pavisam citu formu un pārsteigumā piezīmē: - Uvis ir ļoti garens!

---


Brāļi mēģina spēlēt pingpongu. Didzis māca Uvi: - Ņem raketi šitajā rokā, tu esi kreisrocis!

spēle tāda

Didzis aicina mazo brāli Uvi: - Spēlēsimies it kā tu būtu cilvēks un es būtu zirgs!

ēdiens vai netīrums?

Aizrādu Uvim, ka vakardien vilktās bikses ir netīras un jāliek mazgāties, bet viņam ļoti gribas vilkt tās arī šodien.

- Tas nav netīrums, tas ir ēdiens! - viņš man saka.

Te iejaucas varen gudrais vecākais brālis Didzis: - Ēdiens ir netīrums, ja viņš ir uz biksēm!