tribute to All-Hallows-Eve

Ar Didzi pastaigājoties piecu minūšu attālumā no mājas atklājām seno vikingu apbedījumu vietu no ~10. gadsimta, tas ir, atklājām to sev - jo citi jau bija atklājuši un uzlikuši tur attiecīgu informatīvu plāksnīti. Kā daudzas lietas Zviedrijā, senais kapukalns pavisam neuzkrītoši aizslēpies aiz gandrīz identisko mājiņu rindas. Izej pa šauru taciņu starp dzelteni krāsotajām mājām ar sarkaniem kārniņu jumtiem un atrodies gluži citā pasaulē, kur starp lielajiem kokiem un akmeņu krāvumiem veliskumu var sajust gandrīz vieliski.

P.S. nākamais, ko meklēsim tuvākajā apkārtnē, būs 1497. gada Rotebro kaujas vieta - droši vien aiz kāda no trim Rotebro golfa laukumiem...

prieks pats par sevi

Uvim, no rīta ceļoties, briesmīgi nepatīk Didža dungotā dziesmiņa, un viņš brēc, ka no tās sāpot ausis. Man sāp ausis no kopējā trokšņu līmeņa, un es lūdzu Didzim: - Nekaitini brālīti, lūdzu, nedziedi!
Didzis teju aizvainots atbild: - Es nekaitinu, es tikai iepriecinu pats sevi!

uz plikas grīdas ar plikām kājelēm

vai iepriekšējie bērni zīdaiņa vecumā arī tikpat veikli pārvietojās pa grīdu uz muguras, atsperdamies ar kājelēm? kaut kā neatceros, bet šķiet, ka ne! iespējams gan, ka viņiem vienkārši šajā vecumā neviens neļāva nonākt uz plikas grīdas ar plikām kājām... Una vienkārši izmanto trešā bērna priekšrocības. Tādas viņai ir vēl dažas, piemēram, neviens neuzmācas viņai ar masēšanu un neuztraucas, vai tik nav piemeties tonuss; drēbītes tiek vienkārši salocītas, nevis izkarsētas ar gludekli.

par cieņu

Līdz šim abi ar Gunti mēdzām drusku iesmīkņāt par to, ka Didža skolā bērni no rīta sastājas pie klases durvīm rindā - līdz šonedēļ kādu rītu puiši nedaudz aizkavējās, un Guntis redzēja, kas tad notiek tālāk. Izrādās, skolotājs katru sagaida pie durvīm, paspiež roku un īsi aprunājas. Nezinu, vai tas visās Zviedrijas skolās ir tā - bet, manuprāt, skaisti un cieņpilni.

made in sweden

laikam esmu nonākusi skandināviskā shoppinga augstākajā līgā, interneta veikalā bērnam iegādājoties sedziņu, uz kuras ieraugu pavisam neierastu vārdu salikumu: "Made in Sweden". Tepat vien darināts, nav nekāds Made in China, Vietnam vai vismaz Ukraine - kas tik raksturīgs, piemēram, "zviedriskajām" H&M un IKEA lietām. Nez vai tās merīnaitas, no kuru vilnas sedziņa tapusi, arī tepat Skonē grozījušās - vai tomēr Jaunzēlandes zaļajos pakalnos?

Jāsaka arī, Unai labi piederas būt ietītai sedziņā ar uzrakstu "Made in Sweden" pār krūtīm :-). 

seši blondi bērneļi, divas musulmaņu audzītes un piecas domas

Kādā no (jāsaka, joprojām neveiksmīgajiem) mēģinājumiem pieradināt Unu aizmigt ratos pastaigas laikā pie tuvīnā bērnudārza pamanu sešus blondus bērneļus, kurus spēļu laukumā pavada divas audzinātājas, abas ietuntulējušās musulmaņu galvas lakatos. Pirmā, instinktīvā un necenzētā doma - labi, ka Uvi aizsūtījām uz citu dārziņu (kas gan drusku tālāk no mājām, taču izceļas ar savu brīvdabas režīmu). Otrā doma - ui, vai tiešām es tāda rasiste, vai tā maz drīkst domāt. Trešā doma - šausmas, esmu nonākusi tik tālu pašcenzūrā, ka baidos pateikt - nu nepatiktu man, ka manu bērnu audzina cilvēks, kam reliģiskā pārliecība liek aizsegties ar lakatu. Ceturtā - bet ja būtu ar krustiņu kaklā un Dieva vārdu uz lūpām kā Oļiņiete, vai tas būtu okej? ja nu lakats tikai tādēļ, ka auksti un tāda tradīcija? līdzīgi kā villaines vai Nameja gredzena valkāšana nenozīmē piederību dievturiem vai atbalstu autoritāra režīma vai tautas vēlēta prezidenta ieviešanai... un galvas lakats vien nebūt nenozīmē, ka meitenes fano par Rinkebijas imamu, kurš aicina nogalināt musulmaņus, kas pāriet kristietībā. Piektā - vienalga, šā vai šitā, bet gribu sekulāru dārziņu, no reliģijas atdalītu valsti un no valsts atdalītu reliģiju - un gribu nebaidīties gribēt.

tāpatlatvietis

šorīt dzīvesbiedrs man nočiepa stāstu un publicēja 140 rakstzīmēs. morāle - šajā ģimenē savs IP jāsargā gandrīz kā rietumu kompānijām ķīnā.... tomēr atļaujos pārpublicēt, lai Didža pērlīte tik ātri nepazustu digitālās informācijas mēslainē aka tviterī.

Didzis šorīt negrib iet uz latviešu skolu. Signe: Tu esi latvietis, tātad Tev jāiet - Es jau tāpat esmu latvietis, lai zviedri iet!

Didzis un laika skaitīšana

Didzim pēdējā laikā apsēstība ar kalendāriem - katra diena tiek "izkrosēta", kas nozīmē pārvilkt vienu svītru katrai dienai pēcpusdienā un otru svītru, krusteniski, nākamajā rītā. Šķiet, ka tā dara arī skolā, bet šobrīd īpaši svarīgi tas tādēļ, ka katra nosvītrotā diena tuvina ilgi gaidītajai dzimšanas dienai. Apskatīti tiek arī citi mēneši, atpakaļejoši tika "izkrosēta" visa vasara - līdz kādu dienu Didzis izlēma apskatīties, kas tur vēl palicis priekšā. Dzimšanas dienas mēnesis oktobris, tad tēta dzimšanas diena novembrī, tad decembris ar Ziemassvētkiem - un viss? Vairāk lapu kalendārā nav! Didzis pat ne izmisis, bet no sirds pārsteigts vaicā: - Un tad mēs visi mirsim?

tā jau laikam ir, katra gada beigas kā maza nāve, katrs jauns gads kā jauns sākums