Mamma wannabe vārdniece

Vai citiem arī neatrisināti jautājumi, vārdi un tulkojumi, kurus nevar atcerēties, ir kā nepatīkama nieze smadzenēs, kas nedod un nedod miera?
Mani jau no vakardienas moka tas, ka nevaru Didzim īsti atbildēt, kā tad "axe" ir latviski. It kā cirvis, bet ne jau darba cirvis - mums te jautājums ir par tādu kārtīgu vikingu "axe" ar asmeņiem abās pusēs. Par laimi, Didža eksemplārs gan ir no plastmasas.
Vāru pirmdienas rīta putru un paralēli buros pa vārdnīcām, tomēr neko vairāk par "kaujas cirvi" neatrodu. Bet stāsts ir gluži par ko citu. Una vēro manas darbības un secina:
- Ja tu zināsi visus, visus vārdus, tad gan tu būsi riktīga vārdniece!

klasika

Didzis šodien pēc skolas pirmoreiz ciemojas pie klasesbiedrenes. Pārradies mājās, sēž sapīcis un domīgs, ēst negrib, spēlēties negrib. Apsēžos blakus, aplieku roku ap pleciem. Sēžam, klusējam. Tad saņemos un jautāju: - Kas, dēls, par desām? Kaut kas noticis? Negāja labi pie Selīnas?
Didzis: - Aifonu nevaru atrast jau divas dienas.

zelta klienta problēmas

Pēc nesenā paziņojuma, ka viņš ir ideāls, Didzis turpina uzsāktajā tonalitātē un Tallink restorānā apjautājas:
- Vai mēs varam ēst vakariņas kopā ar kapteini?

Maksājot dodam klienta karti, bet laikam iznācis mazāk braukāt, no zelta klientiem esam nokļuvuši sudraba klientu kategorijā. Tas Didzi apstulbina, viņš vairākas reizes pārjautā:
- Kā tā, kā tas var būt, ka mēs neesam zelta klienti?

Man jājautā, kas tālāk? Kā nodrošināt mūsu zelta klientam adekvātu servisa līmeni?

kakas drāma

Pat ja tas notiek pusotra gada vecumā, ir briesmīgi apzināties - par spīti visaugstākajiem centieniem un dažnedažādiem dzīves jaukumiem, cilvēka neizbēgamība ir viena pretīga un smirdīga kaka. Varbūt pusotra gada vecumā šoks ir jo lielāks - visi visapkārt tik taisa uķi puķi, spied-spied-kaku-meitiņ, kur-ta-kakiņa, vai-kāda-smuka-kūciņa... Un tad tu, cilvēks, nejauši iekāp pats savā siltajā sūdā ar papēdi, aptver, ka nosmērēti arī stilbi un rokas, un saproti, ka NEKAS FORŠS TAS NAV! Nabaga Una... Šī eksistenciālā drāma norisinājās zibens ātrumā vai, precīzāk, pāris minūšu laikā, kamēr biju pievērsusies zobu tīrīšanai. Vēl ilgi pēc vispārējas nomazgāšanas bērns šņukstēja žēli un izmisīgi, varbūt pat pārmetoši - "Mammu, kas šī ir par vietu, kur es tevis dēļ esmu nonākusi?", un man nebija vārdu, kā viņu mierināt.

aijā haijā

Ja tev ar saucienu "aijā, aijā" tuvojas maza meitene, kurai ir divi lielāki brāļi, tas nozīmē, ka patiesībā viņa ir indiānis, kas metas virsū, kliedzot "haijā, haijā", lai samaltu tevi miltos!

jaunākā brāļa žēlaba

Šonakt Uvis pliks, sačurājies, raudādams un pusaizmidzis ieklīst mūsu guļamistabā. - Es gribu attaisīt KAUT KO. Bet Didzis jau VISU ir attaisījis.
Šo sakāmo viņš atkārto vairākkārt; aizmieg un atkal mostas, atkal raud un nekādi nav nomierināms. Neko citu nevaram no viņa izdibināt kā vien to, ka viss jau ir attaisīts. To, ka bijis slikts sapnis, viņš atceras vēl no rīta: - Man ļoti gribējās kaut ko attaisīt, bet Didzis bija visu jau attaisījis.

par dzimumu lomu apguvi

Ir tomēr traki augt ar diviem vecākiem brāļiem. Nabaga Una noliek sev priekšā podiņu, novelk bikšeles un meklē, ar ko pačurāt.

meklējam vēl (taksometra) vadītājas sievietes

Vai tik kādā no iepriekšējiem ierakstiem neparādījās tāda kā vīpsna, tāda kā skepse par taksometra vadītāja profesiju? Ko lai saka - man nebija taisnība. Jau ceturto nedēļu esmu atpakaļ pilnas slodzes darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, un katru rītu, dodoties uz darbu, mani aizvien vairāk uzrunā reklāma, ko redzu uz taksīšu pakaļbuferiem: "Vi söker fler kvinnliga förare."
Cik gan forši būtu tā visu dienu braukāt pa pilsētu!

Cāļmātes jautājums Dr. Hausam

Ja vecākajam bērnam ir paaugstināta temperatūra (37,8), galvassāpes, vēdersāpes un vemšana

Ja vidējam bērnam ir paaugstināta temperatūra (37,6), bet nekā cita nav

Ja jaunākajam ir paaugstināta temperatūra (38,6), bieža vēdera izeja un pirksti mutē, kas meklē nākamo zobu

Ņemot vērā, ka 

- abiem vecākajiem zobi ir iznākuši

- vidējam nav vēdervīrusa pazīmju

- jaunākais nevemj, kas būtu galvenā vēdervīrusa pazīme īpaši mazākiem bērniem

Kas tas ir? Vai - kas katram ir? vai - cik un kas katram ir? Un kad mēs varēsim normāli izgulēties?!

bērni - no kādas planētas?

Didzis šodien nu pilnīgi ne savā ādā, tad nesakarīgi dauzās, tad raud, dara pāri te brālim, te māsai, rāpjas man klēpī kā mazulis, histēriski smejas, atkal raud... Vainoju sevi par to, ka šodien īpaši agri aizbraucu un īpaši vēlu biju atpakaļ. Vainoju sevi par to, ka atbraucu nervoza. Vainoju sevi, ka kopumā pārāk daudz laika veltu darbam un pārāk maz - bērniem. Vainoju sevi par to, ka bērniem jādzīvo starp divām kultūrām. Vārdu sakot, vainoju sevi.

Kārtējā histēriskā raudiena vidū nometos blakus uz ceļiem un mēģinu noskaidrot, kas īsti par lietu. Vai skolā slikti gāja, vai kāds pāri darījis, vai galva sāp, kaut kas cits sāp, vai ēst gribas, vai gulēt gribas, vēl kas? Saliekot kopā saraustītās frāzes starp šņukstiem un raudām, izlobu notikušās nelaimes jēgu - atnācis mājās un nav varējis atrast savu veco Ninjago bleibleidu, un jau nodomājis, ka tas pazudis.

Ores kopsavilkums un daži hailaiti

īsais kopsavilkums par pusnedēļas slēpošanas 'izlēcienu' uz Ori:
- viens bērns ar šūtu lūpu (ne manējais!), izmaksas: Ls 180 (cerams, apdrošināšana atmaksās)
- viens bērns ar asiņainu padeguni un pietūkušu lūpu (manējais gan!), izmaksas: sabojāts mana brāļa kabatlakatiņš (taču ir arī ieguvums, slēpošanas skoliņas diploms! - un trauma, protams, tika gūta mātes uzraudzībā, ne skoliņas nodarbību laikā)
- viens bērns ar 40.4 temperatūru (arī manējais!), izmaksas: negulēta nakts, nedaudz Vodka Absolut ķermeņa ierīvēšanai, zāles pret temperatūru
- viens bērns (protams, meitene!), kas neko nesaplēsa un kam nekas nepiemetās
- viens neapmeklēts obligāti apmeklējams darba pasākums par godu korporatīvo vērtību iedzīvināšanai - pēc aculiecinieku atsauksmēm, man ir paveicies ar atvaļinājuma plānošanu

daži spilgti momenti:

Didzis palaists pārāk stāvā kalnā, netiek galā ar ātrumu un krīt; slēpes pa gaisu, ģīmis asiņains, asaras uz visām pusēm, pats brēc cik jaudas: - Gribu čurāt, gribu čurāt! - Respektējot prioritātes, ignorēju asinis un asaras un rauju vaļā kombinezona apakšdaļu, ir jau arī pēdējais brīdis. Tā nu sniegā pēc mums paliek liels dzeltens pleķis un apkārt tam mazi sarkani asiņu pleķīši.

Jau izlidojot uz Ori, saprotam, ka Uvis grasās saslimt - temperatūra nedaudz paaugstināta, krekšķis, punķis. Atšķirībā no parastiem bērniem, kas pakrekšķina, papunķojas un met mieru (tiešām ir tādi 'parastie bērni'?), Uvja gadījumā tas parasti nozīmē, ka labi nebūs. Sēžam Arlandas lidostas kafetērijā, Guntis prasa, vai esmu paņēmusi līdzi spirtu, ar ko parasti ierīvējam, lai kristos temperatūra. Neesmu vis - i aizmirsu, i šķidrums tomēr, negribas to klapatu. Tad nu Guntis ierosina nopirkt mazo Absolut vodkas pudelīti, ko pārdod turpat kafetērijā. Sacīts - darīts. Problēma tik tāda, ka alkohols Zviedrijā paredzēts lietošanai uz vietas - pārdevēja noskrūvē korķīti un nav pierunājama to atdot pat pēc Gunta pārliecinošā stāstījuma, ka vodka patiesībā domāta bērnam. Tad nu atceramies, ka mugursomā ir tukša bērnu pudelīte ar knupīti, ko slēpjam no Uvja, tomēr esam paķēruši līdz kādam īpašam gadījumam. Šis gadījums nu ir pienācis - Guntis izveic vodkas pārliešanu no oriģināliepakojuma mazajā bērnu pudelītē, turklāt dara to diskrēti, zem galda - lai Uvis nepamanītu, citādi kliegs, kamēr tiks pie pudelītes (ar visu jauno saturu). Nezinu, vai citi kafetērijas apmeklētāji arī novērtēja šo diskrētumu - viņi zviedriski diskrēti izlikās, ka neko tādu īpašu neredz.

vārgule

laikam esmu zaudējusi biroja darba iemaņas - trīs sapulces nonstopā no 9:30 līdz 12:00 padara mani vai traku.