Rāda ziņas ar etiķeti ēdamlietas. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti ēdamlietas. Rādīt visas ziņas

2017. gada 17. apr.

Ēšanas lietas tur, otrā pusē

Trīs nedēļas ceļojam pa ASV Dienvidrietumu štatiem un Kalifornijā izbaudām vai katru iespēju mieloties ar suši un citiem no jūras nākušiem ēdieniem.
 Es gribu ēst ar sušu dakšu! – paziņo Una un meklē irbulīšus.

Bet Uvis, nonācis okeāna krastā, kur visas klintis apaugušas gliemežvākiem, kautrīgi apvaicājas: – Te ir tik daudz garšīga ēdiena! Vai mēs to varēsim paņemt līdzi vakariņām?

2014. gada 19. janv.

par zivju zupām - Ievai un visiem, kam garšo

Daudz laimes dzimšanas dienā, Ieva! Audzini dēlu par zivju zupas ēdāju!

Manā galvenajā recepšu grāmatā zivju zupas ir divas - Marseļas zivju zupa (bouillabaisse de Marseille) un zivju zupa bretaņiešu gaumē (cotriade bretonne). Apskatot abas oriģinālreceptes, ir skaidrs, ka gan izejvielas, gan laiks, gan pacietība Marseļā un Bretaņā ir pieejami krietni bagātīgākā klāstā nekā tas ir manā virtuvē. Bet te nu ir tas, kas atlicis manā lasījumā.

Ņem katlu un pannu. Katlā liek zivis, kādas ir, uzlej aukstu ūdeni un liek vārīt. Man parasti ir laša galva un aste, bet var likt klāt arī citas zivis, kas iemaldījušās jūsu tīklos. Bretaņas receptē minēti arī jūras zutis, jūras velns, skumbrija un jūrasgailis. Marseļā vāra jūras ķīšus, saulzivis, merlangus, to pašu jūras velnu, jūras gaili un klāt pieliek vēl arī kaltētu mencu.

Vārot pielieku lauru lapas, smaržīgos piparus, sāli. Zivis vāra minūtes 10-15, pēc tam ļauj ievilkties, kamēr apdarās citi darbi.

Pannā sviestā vai cūku taukos (Bretaņa) vai olīveļļā (Marseļa) apcep gredzenos sagrieztu sīpolu, kādu saspiestu ķiploka daiviņu un, ja ir, arī puravu. Sekojot marseliešu padomam, var piemest arī 1-2 mazus tomātus, kam novilkta miza. Cepot pievieno garšvielas, kādas ir un gribas - fenheļa sēklas, timiānu, pupumētru, krustnagliņu, apelsīna miziņu, sāli, piparus. Marseļas receptē minēta arī 'maza asā sarkanā paprikas pāksts bez sēkliņām' - ka tik nebūs čili pipars! Esmu metusi klāt arī visādus zaļumus pilnīgi pēc izjūtas. Visu pasautē, piešaujot klāt kādu karoti zivju buljona.

Pannas saturu iegāž zupas katlā, var vēl lēni pavārīt vai ļaut ievilkties tāpat.

Pa to laiku nomizo un sagriež burkānus un kartupeļus. Ap šo vietu iedvesma no Marseļas un Bretaņas ir jau zudušas. Burkānus pirms pievienošanas zupai var apcept, ja ir vēlēšanās. Man ap šo brīdi parasti jau vairs nav.

Tad ar putojamo karoti vai citu derīgu rīku izmakšķerē zivis no zupas un pašu zupu izkāš. Ir bijušas reizes, kad aiz slinkuma neesmu kāsusi - un nekāda vaina, zupa stiprāka. Tikai timiāna zariņi zobos ķeras.

Met zivju buljonā burkānus un kartupeļus un vāra (parasti rēķinu, ka neapcepti burkāni vārīsies 20 minūtes, kartupeļi 10 minūtes - bet tas, protams, atkarīgs no gabaliņu lieluma).

Zivis pa to laiku atdzisušas, izloba 'gaļu' un pievieno zupai, vairs to nevārot.

Kā latviešu makšķernieka meitai man beigās gribas vēl dilles pielikt, daudz diļļu.

Bet manā grāmatā rakstīts, ka Bretaņā un Marseļā zivis pasniedzot atsevišķi no zupas. Un zupu pasniedz ar grauzdētām baltmaizes šķēlēm un mērcēm, vinegreta mērci Bretaņā un rouille mērci Marseļā. Bet tā jau vairāk tāda literatūra.


 


2013. gada 27. okt.

humānais hamburgers, vilks garausis, melleņu klintis un citi formuli

Hamburgers! - saka Una, nolikusi mani gulēt uz muguras, uzlikusi virsū lelli un pa virsu nogūlusies pati.

...

Kad ciemos atbraukusi ome, svēta lieta ir vakarā skatīties vecās labās multenes 'Nu pagaidi'. Nākamā rītā Una stāsta: - Redzēju zaļu vilku ar garām ausīm!

....

Braucam mašīnā, Uvis ticis priekšā. Viņš skatās, skatās uz klintīm ceļa malā, līdz saka: - Mammu, tu vari uzvārīt to saldo, nu to, kas līdzīgs klintīm?
- ???
- Nu to ar mellenēm un ar, nu, nevis ar klintīm, bet, kā viņas... ar KLIMPĀM!

...

Labi, izvārām arī. Una smeļ bļodiņā ar karoti un ar kādu sarunājas: - Klimpa, nāc iekšā!

...

Aizripinu Unai mašīnīti: - Uniņ, kas pie tevis aizbrauca?
- Formuls!





2013. gada 30. jūl.

vai skaitās?

Svecītes nopūtām, torti apēdām, bet kaut kur gaisā joprojām Uvja šīrīta jautājums:
- Ja pienāk īstā dzimšanas diena, bet nav neviena ciemiņa, vai paliek pieci gadi?

2013. gada 10. maijs

pret saaukstēšanos ar 'anything-goes' 'would-be' korejiešu zupu latviski zviedriskā izpildījumā

Esmu tik pamatīgi saaukstējusies, ka ar ilgām atcerējos senus laikus, kad šādos gadījumos palīdzēja korejiešu 'ramen' nūdeļu zupa Soraksanā. Saprotot, ka trīs ceturtdaļas no korejiskajām izejvielām mājās nebūs atrodamas, tomēr izmisumā pagūglēju un pagatavoju savu versiju no receptes, kas sevi reklamē kā 'an "Anything Goes" would-be Korean soup ... inspired by About.com's Naomi Imatome-Yun'. Varbūt inspirācija noder vēl kādam pavasara saulītes pieviltajam!

Tātad:

Nošķinam no kāpostgalvas pāris šķēles un sagriežam ne pārāk sīki. 
Notīrām pāris ķiploku daiviņas, saspiežam. 
Karstā pannā uzlejam sezama eļļu (lūk, to ir vērts turēt mājās, lai visikdienišķākiem produktiem piešķirtu austrumniecisku garšu!), metam virsū kāpostus un ķiploku, piešaujam sojas mērci kādu šļuku un sautējam. Minūtes desmit? 
Pa to laiku beram klāt čili un kajennas piparus pēc garšas (atzīšos, divas ēdamkarotes kajennas man tomēr likās par daudz - bet oriģinālajā receptē tā stāv rakstīts gan). 
Tad sagatavojam katlā buljonu (nu labi, labi, ņēmu šoreiz kubiņus, turklāt vistas vietā dārzeņu; būtu vistas kājas pie rokas, būtu pagatavojusi kā nākas) un metam klāt kāpostu un ķiploku sautējumu. 
Lejam klāt - pēc garšas - saldo čili mērci. Man patika, ka receptē tā arī norādīts - Maggi Sveet Chili Sauce, acīmredzot to lieto visā pasaulē. 
Izņemam no ledusskapja aizvakardienas vistas paliekas un piegriežam zupai klāt vistas gaļas gabaliņus. Iztiku bez oriģinālreceptē minētajiem tofu un garnelēm, taču iemaisīju sakultu olu - bez tā gan arī būtu varējuši iztikt. 
Visbeidzot pievienojam zupai nūdeles. Manā gadījumā tās šovakar bija stikla rīsu nūdeles, kas gatavas 5-6 minūšu laikā, jo īsto ramen mājās nebija, - bet rezultātam nekādas vainas. 

Iznākumā - tici vai ne - varu normāli elpot caur degunu, klepus šķiet palicis mīkstāks un zinu, ka nākamreiz likšu vairāk kajennas piparu, drusku asumiņa pietrūka!


2013. gada 8. maijs

par suši cīnītāju

Didzis skeptiski nopēta māšeli, kas karstumā izmetusies vienā krekliņā un pamperī. - Māsa mums ir tāda ieapaļa. Kā tāds riktīgs suši cīnītājs!

2013. gada 22. apr.

mammu, es gribu

Uvis prasa: - Es gribu sieru ar sviestmaizi!

Skatāmies multeni par mazo nāriņu, kas peld pa okeānu, ka šļakst vien. Una skatās, skatās, tad saka: - Una [grib] baseinā!


2013. gada 14. apr.

jau plus

Didzis šorīt pamana, ka uzspīdējusi saule, un prasa:
- Vai varam šodien ēst ārā?
- Vēl ne, vēl ir auksts, ēnā tikai plus pieci!
- Nu re, ir PLUS! Tad jau varam gan!

Un patiešām, pēcpusdienā mēs to arī darām.

2013. gada 12. marts

jogurtu zīmolvedība Uvja gaumē

Ar Uvi gatavojam jogurtus - jaucam dabisko balto ar zapti, pildām burciņās, zīmējam un līmējam etiķetes. Mani kuslie ierosinājumi nosaukumus veidot atbilstoši izmantotajai zaptei (piemēram, jogurts "Brūklene", jogurts "Zemene") tiek noraidīti. Paliekam pie šādiem trim jauniem jogurtu zīmoliem:
  • jogurts "Pirātu"
  • jogurts "Kaku"
  • jogurts "Dusmīgo"
Vajadzēja iemūžināt bildēs, bet jau apēdās.

2013. gada 4. janv.

ēdiens vai netīrums?

Aizrādu Uvim, ka vakardien vilktās bikses ir netīras un jāliek mazgāties, bet viņam ļoti gribas vilkt tās arī šodien.
- Tas nav netīrums, tas ir ēdiens! - viņš man saka.
Te iejaucas varen gudrais vecākais brālis Didzis: - Ēdiens ir netīrums, ja viņš ir uz biksēm!

2012. gada 14. okt.

runā essss, Aņa - jeb sviesta fāze, cukura fāze

Daždien apkaunos par reizēm, kad Unu uzrunāju kā tādu mazu, dumju bērneli. Šovakar viņa neparko nevēlas, ka uzvelku viņai bikses. Cerībā, ka Guntis tiks galā, uzvedinoši prasu mazajai: - Tu gribi, lai mamma vai lai tētis uzvelk tev bikses? - Una apsēžas uz grīdas tieši mums pa vidu un stūķē bikses kājās sev pati, paziņojot: - Essss! (un tas 'ess' viņai ir tāds, nu, assss, šššš, nenāc par tuvu, es kliegšu ļoti skaļi, ja traucēsi!)

Šķiet, ka Una māk pateikt ne tikai 'es', bet arī 'Una' - tikai tas izklausās kā 'Aņa' :-). Didz, Uv un Aņa.

Tad nu pie reizes vēl viens gabals no Unas repertuāra. Ļoti skaidri viņa māk pateikt sava iemīļotā ēdiena nosaukumu. Un metālisko sviesta trauku viņa pazīst pa gabalu, šķiet, pat aizvērtā ledusskapī zina, kurā plauktā tas stāv. - Svie, svie! - Vai tas visiem bērniem tā? Vismaz mūsējie visi trīs ir gājuši cauri šai fāzei, kad sviestu ar karotēm var štopēt iekšā milzīgos daudzumos. Unai ir īpaša tehnika, kā visu sviestu ar naga galiņu nokasīt no sviestmaizes. Atceros, puikas bija vienkāršāki - nolaizīja vai noēda pa taisno. Tagad gan Didzim sviestu nevar piedāvāt, vismaz uz sviestmaizēm nedrīkst būt ne plānākā kārtiņa. Esot bērnībā pārēdies.

To, ka cukurgabaliņu mīlestība nav beigusies, abi apliecināja šodien grieķu restorānā Upsalā - noskaidrojuši, ka pieaugušie dzer kafiju bez cukura, pēc milzīgās, medaini riekstaini saldās baklavas ar putukrējumu viņi, aci nepamirkšķinājuši, uzēda virsū vēl pa cukurgabaliņam. Šito laikam nevar bērnībā pārēsties?




2012. gada 23. aug.

saruna par kājām

Tēva un dēla saruna pie vakariņu galda.
- Kuru [vistas] kāju ēdīsi, labo vai kreiso?
- To, kura tālāk no dibena.

Vispār pēdējās dienās gatavojam visu, ko konceptuāli gribējām gatavot nupat aizbraukušajiem ciemiņiem, bet kaut kā nekad nesanāca laika vai spēka:
- indiešu koftas (uzcepām grilā vakar, ēdām vakar vakarā, ēdām šodien pusdienās un ēdīsim vēl rīt pusdienās) ar gardo tomātu salsu
- krāsnī ceptu vistu ar kafiju un ķiplokiem (nupat, šai sakarā arī saruna par kājām)
- Tīnas ābolkūku (vēl krāsnī - oi, ka nepiedeg!....)

2012. gada 5. jūl.

piestūķējās kā degunradzis

Didzis šodien vakariņās pamatīgi ieturas, apēd veselu kaudzi rīsu ar Cēzara mērci un pats to komentē šādi: - Nu gan piestūķējos kā degunradzis!

2012. gada 7. janv.

pirmie pieraksti uz jaunā gada malām

šodien tik straight-forward ciemiņi, bez speciālām diētiskām prasībām, tītargaļa ar burkāniem uz vienas pannas, cāļagaļa ar kartupeļiem uz otras - un uiss. sen tik vienkārši nebija bijis, gluži vai pasākumam "asuma" pietrūka, nebija kā parasti jāsakombinē veģetārietis ar zivēdāju un zivneēdājs-gaļēdājs ar vegānu, un viss kopā ar kviešu un piena produktu neēdājiem! (tiesa, vēlāk gan uzzināju, ka Māra no cūkas izvairās, tā mums šodien gluži nejauši ēdienkartē neparādījās...)

tad nu asumam viens nesens Didža atklājums: - Es sadzirdēju savu vēmienu!

(Tas par situāciju, kad nelabums sakāpj vai līdz kaklam, bet tomēr uz āru neizraujas... acīmredzot končēšanā bija sasniegts brīdis, kad senie romieši pasniegtos pēc zoss spalvas, palīdzētu sev paši, lai nodarītu vēmienu līdz galam, un ķertos atkal jaunām končām klāt!)

2011. gada 16. dec.

šīlesvēga gvakamole

paldies par komplimentiem šim šausmīgi viegli (pat kauns to atklāt!) pagatavojamajam ēdienam!

Tātad jāņem:
- avokādo, pilnībā gatavi
- sīpols
- laims
- sāls, pipari
- lāsīte olīveļļas (opcionāli)
- tomāts bez mizas (opcionāli)
- kukurūzas čipši

Uz statistiski vidējo ģimeni ņemam ap 3 avokado, ja ciemiņi, jāpiemet vēl pārītis klāt. Izņem avokādo gaļu (griežu šos uz pusi, tad ar mazo karotīti), sasmalcina nelielu vai vidēju sīpolu (var šalotes, ja ir pie rokas), verdošā ūdenī noplaucē mizu nelielam tomātam un to novelk. Met visu blenderī, pielej mazu lāsīti olīveļļas un rūpīgi sablenderē. Procesā pievieno sāli, piparus un laima sulu pēc garšas. Man tīk sālītāks un ne tik skābs, dzīvesbiedrs savukārt gatavo ar lielāku laima sulas piešprici un mazāk sāls. Sablenderētu liek traukā un ķeksē ārā ar kukurūzas čipšu palīdzību.

OBS! Svarīgi, lai avokādo būtu pilnībā gatavi (mīksti, sviestaini), bet arī ne samelnējuši. Cietus vai samelnējušus var droši sviest miskastē jau pirms gatavošanas, lai vēlāk nebūtu žēl patērētā laika un pūliņu.

2011. gada 28. nov.

sklandu rausis latvietis

Svētdien izcepām sklandraušus, latviešu mītiski arhetipisko fūdu. Pirmajai adventei par godu interpretēju apaļo formu, dzeltensarkano krāsu un saldo garšu kā simbolu cerībai uz saules atgriešanos (un, protams, auglība, auglība!). Atmetot simbolisko nozīmi un tradicionālo kartupeļu kārtu, pievienojot 3x vairāk cukura nekā receptē, aizvietojot parasto krējumu ar auzu krējumu, sanāca arī vienkārši tīri ciešams gardums, viens veids ar kanēli un mandelēm, otrs ar kardamonu un rozīnēm. Tikai pēcgaršā palika tāda sāja sajūta, ka jebkura cita tauta būtu šo izstrādājumu tālāk attīstījusi, radot 58 varietātes (saldās, sāļās, ar rudzu, ar kviešu miltiem, ar putukrējumu un vaniļas mērci, kanēli, čili, āboliem, šokolādi, siļķēm, rosolu, ķirbjiem - whatever), būtu smalkā Sklandenīca Vecrīgā tūristiem, lētās Sklandas studentiem un Centrāltirgū, piegāde mājās un pasūtīšana internetā... toties latvietis prot savu kultūrvēsturisko mantojumu saglabāt neskartu, nepārdoties naudā lētā, ieslēgt dainu skapī un sūkstīties, ka nav jau garšīga tā latviskā virtuve un viss tāpat no vāciem nošpikots

2011. gada 18. nov.

gastro-entero-kulinār-posts jebšu pasīvais veģetārisms ar variācijām

citās ģimenēs tādas droši vien ir visas nedēļas, bet nu mums nav, tādēļ atļaušos izplūst nelielās gastronomiskās detaļās un atspoguļot šeit mūsu šīsnedēļas ēdienkarti (so far - jo nedēļa vēl ne tuvu nav beigusies!). Uzreiz piezīmēšu, ka apsolos fūdblogu neuzsākt, principā un parasti mani mulsina pārlieku lielas vērības pievēršana saviem gastro-entero procesiem. Šis būs izņēmums, jo jūtos mega daudz laika tam šonedēļ veltījusi (kas, izrādās, nemaz nebija tik nepatīkami - vismaz man, bet cerams, ka arī sagatavotā fūda patērētājiem/upuriem), tādēļ gribas atstāt par to arī kādu dokumentāciju...

Pirmdien ierodas 2 gab. ciemiņi no Berlīnes, 50% veģetāriešu, 50% pēc gaļas ēdieniem izsalkušu gaļēdāju.

Pirmdiena
  • Tomātu zupa ar grauzdiņiem un skābu krējumu, variācija ar vistas gabaliņiem (lenčā)
  • Cēzara salāti, veģetārā un neveģetārā variācija
  • Gvakamole ar kukurūzas čipsiem
  • Saldējums
  • Piparkūku cepumi
Citas aktivitātes: īss ekskurss Rotebro, lielais koridoru spēles vakars

Otrdiena *
  • Grilēti vistu stilbiņi ar dzērveņu-kļavu sīrupa mērci un rīsiem
  • Veģetārie pavasara rullīši jebšu vjetnamiešu springrolls
  • Auzu pārslu cepumi ar marcipānu
Citas aktivitātes: ciemiņi apskata Gamla Stan & Co, riču raču vakars

Trešdiena *
  • Brokastīs - Ilgas kartupeļu pankūkas
  • Pasta ar pesto mērci un rukolu
  • Krāsnī cepti kartupeļi ar parmesan sieru, sviestu, biezpienu, gurķu-tomātu vai tunča salātiem pēc izvēles
  • Dzērveņu ķīselis ar rīsu krēma knevelēm (vai kvenelēm?) un rīvētu šokolādi
Citas aktivitātes: ciemiņi maldās pa Rotebro vikingu kapiem un veikaliem, vakarā (laikam taču atkal?) riču raču spēle

Ceturtdiena
  • Ķirbju biezzupa ar ingveru
  • Lazanja ar šampinjoniem un cukīnī
  • Šokolādes kūka ar valriekstiem un žāvētām dzērvenēm
Citas aktivitātes: ciemiņi apskata Milles Garden, pēc tam atkal riču račs, beidzot apskatām bildes no Berlīnes, krāsojam izdrukātus tīģerus u.c. zvērus - un ar to arī superjaukā ciemošanās noslēdzas, gaidām ciemos atkal!

Piektdiena, 18. novembris, Latvijas Republikas proklamēšanas 93. gadadiena


Uz vakariņām ierodas jaukta ciemiņkompānija no Latvijas / Zviedrijas, kur no četriem man negaidīti (piedod, Ingrīda - es tiešām šo detaļu biju palaidusi garām!) viena ceturtā daļa, izrādās, nelieto gaļu...
  • Alņa gaļas sautējums vīnā ar šampinjoniem un šalotes sīpoliem
  • Krāsnī ceptas kartupeļu daiviņas ar kariju
  • Šokolādes kūka ar valriekstiem un žāvētām dzērvenēm (tāda pati kā ceturtdien, tik vēl labāka sanāca - augša neapdega, pēc izcepšanas apkaisīju ar rīvētu šokolādi)
Citas aktivitātes: nosvinējām Latvijas jubileju, runājoties latviski, lietuviski, angliski, zviedriski, krieviski, dzirdēju arī pa kādam vācu vārdam; Didzis bija no sirds vīlies, kad ciemiņi devās prom - izrādās, bija cerējis uz ilgāku ciemošanos un vēl vienu riču raču vakaru... gaidām ciemos atkal!

Morāle
  • Vienmēr iepriekš noskaidrot ciemiņu gastronomiskās prasības un ekspektācijas. 
  • Laikus plānot un dokumentēt procesus (noderēs ne tikai virtuves darba organizācijā). 
  • Dokumentēt arī pie ēdieniem pasniegto dzērienu nosaukumus, jo blogposts ar vīnu nosaukumiem franču valodā izskatītos daudz smalkāk (un, iespējams, gūtu labāku reitingu google meklēšanas algoritmā, tā ievērojami palielinot bloga lasītāju skaitu).


Acknowledgements
Liels, pat milzīgs paldies visiem, kas piedalījās pārtikas sagādē, gatavošanā, galda klāšanā, novākšanā un bērnu pieskatīšanā gatavošanas procesa laikā! Tātad galvenokārt Ilgai!

-------
* piedodiet, otrdienas un trešdienas ēdienkarte dokumentēta neprecīzi; cilvēciskā atmiņa, izrādās, ir tik īsa, ka precīzu gastronomisko vēsturi jau piektdienas vakarā vairs nav iespējams restaurēt. Tomēr šķiet, ka kopumā abās šajās dienās tika pagatavoti visi uzskaitītie ēdieni.

2011. gada 14. sept.

bondens egen

vēl viens trekns pluss dzīvei Stokholmā jebšu tās pievārtē - zemnieku tirdziņš Sēdermalmē. Sit pušu manu mīļo Āģīti vismaz tai ziņā, ka droši nekas no "vietējās" ražas nav iegādāts nakts tirgū un nav ceļojis caur Belostoku. Protams, cenas arī attiecīgi labas - bet tas nu man šai zemē patīk, ka zini, par ko maksā, un zini, ko dabū. Neatceros, kad pēdējoreiz ēdu tik gardus ābolus. Vēl ieguvām:
- maisu supergardu kukurūzas vālīšu (lētāk nekā LV)
- puķkāpostu un brokoli
- strausa gaļas desu (puikas vai kāvās par pēdējiem gabaliņiem)
- medu ar propolisu
- tīru rudzu maizi (supergardi ar medu)
- kinzas buntīti (patiesībā vienu lielu BUNTI)
- pāris ķekarus vietējo vīnogu (nu tās bija gan dārgas... bija domāts kā īpašs kārums maniem vīnogu mīļotājiem puišiem - bet izrādījās, ka viņi mīļo tikai tās veikala importa indīgās - nācās apēst pašiem ar Gunti  - kas arī bija gluži ok :-))

Skaistākais, ka pirkšanās procesā Una mierīgi gulēja ratos un turpināja mierīgi gulēt, kamēr es ieturēju lenču ar siļķburgeri, un turpināja mierīgi gulēt, kamēr es baudīju kafiju ar kardamonmaizīti kādā Sēdermalmes āra kafejnīcā un lasīju savu The Economist. Un puiši pa to laiku skolojās par latviešiem latviešu sestdienas skoliņā... Nu vienkārši lielisks sestdienas rīta cēliens!

2011. gada 31. aug.

tomātu zupenieks improvizatoriskais

pēc radioklausītāju lūguma - mana tomātu zupas recepte. bez glutēna, bez piena un bez pretenzijām uz augsto pavārmākslu - bet lepojos, ka bez buljona kubiņiem, jo kaut kur esmu sagrābstījusi, ka buljona kubiņi - tas neesot īpaši forši.

- ņem tomātus bez mizas (atmizošanai noder verdoša ūdens pelde, tik jāiegriež pirms tam miziņā), sagriež slinkos gabalos, apcep un pasutina uz pannas kopā ar sīki sagrieztiem sīpoliem un saspiestiem ķiplokiem, sāli, garšvielām (kur dominē timiāns un baziliks, bet var piešaut visu, sākot no kinzas/koriandra un beidzot ar kariju, pa kādam piparam arī netraucēs). sablenderē vai izberž caur sietu un lej katlā. ja tomātu nav pietiekami daudz, bet zupas vajag vairāk, pievieno sagrieztus tomātus savā sulā no konservbundžām (neņemt tomātu mērces vai pastas - negaršos ne pēc suņa).

- paralēli, pirms vai pēc augšminētā uz pannas apcep un pasutina gabaliņos sagrieztus burkānus un gaļu - vistas vai cūkas, visviens. es parasti burkānus un gaļu atsevišķi, bet droši vien var arī kopā. arī ar sāli un garšvielām - pēc garšas. kad mīksti, ber katlā klāt.

- pēc vēlēšanās var piešaut arī kādu bundžiņu konservētas kukurūzas. mani bērni tad noteikti ēdīs gardu muti. brāļa dēls ķeksēs ārā un vaibstīsies.

- visam augšminētajam pēc patikšanas pielej auzu pienu vai tikai SE pieejamo auzu krējumu. droši vien to var aizvietot arī ar saldo krējumu.

- tad to visu noved līdz vārīšanās temperatūrai (bet var arī atstāt kā auksto zupu) un lieto.

- lielākam sātam ir likti klāt arī kartupeļi - nekāda vaina. droši vien vēl var visu ko likt vai nelikt (piem., klasiskajā variantā noteikti nav burkānu - bet mūsu virtuvē tie tiek pievienoti gandrīz visiem ēdieniem), blenderēt vai nesablenderēt. un, protams, ļoti viegli iegūt arī veģetāru - patiesībā pat vegānu zupu.

protams, arī visi daudzumi un gatavošanas ilgumi ir pilnībā improvizēti

nu tā kaut kā. labprāt uzzināšu, kā sanāca un kā vajag darīt, lai sanāktu vēl labāk

2011. gada 30. aug.

joki mazi

joka pēc pamēģināju atmest saldumu ēšanu, un Unai dienas laikā pazuda visas t.s. "hormonu" pumpas, ar ko pirms tam bija pilni vaigi. joki mazi - tagad nekas cits neatliek kā turpināt šo diētu. tikai - ko var ēst cilvēks, kas kā līdz šim neēd piena un kviešu produktus un nu jau arī vairs saldumus ne?

vēl viens jauns paterns ir tāds, ka garo rīta cēliena gulēšanu ārā ratos ir nomainījusi gulēšana man klēpī, izmantojot māti knupja vietā... nezinu, kas tālāk, bet šobrīd joki aizvien mazāki... Neko jēdzīgu padarīt nevaru - vienīgi labi, ka rokas līdz datoram aizsniedzas. bail gan, ka meitēns nepierod pie taustiņu klikšķēšanas, tad man drīz būs jāblogo 24 x 7...