lecīgi lēcīgais Sodums

Lasu Ulisu un neko nesaprotu, taču Soduma latviešu valodas interpunkcija sajūsmina. Beidzot kāds pierāda, ka arī latviski komatus iespējams lietot "pēc garšas" un ka latviešu valoda nenobeidzas pie pirmā ar komatu neatdalītā divdabja teiciena! Es gan laikam viņus turpināšu atdalīt, tomēr šur un tur tā vien gribas atļauties kādu kreiso pirueti. Piemēram, neprātot, vai pareizi ir "lekšana" vai "lēkšana".

Viegli

Šopavasar gandrīz nejauši ieklīdu kādā tulkotājiem domātā pasākumā (kafija un uzkodas par velti, diemžēl komplektā ar patiešām nejēdzīgām SDL Trados Studio - tulkošanas rīka prezentācijām); kā parasti, interesantākās sarunas vedās pie kafijas galda. Iepazinos ar kādu vīru labi gados, kurš tāpat kā es atcerējās vecos labos laikus, kad lielākais klients bija IBM tulkošanas centri un galvenā rūpe tulkojumos bija kvalitāte. Viņš tad arī izstāstīja pamācošo stāstu par savu draugu, medicīnas doktoru, kas strādājis Karolinska institūtā un piehalturējot sācis tulkot patentu tekstus. Tā kā Eiropā jau izsenis patenti jātulko visās to valstu valodās, kurās patentu grib aizsargāt, tad tulkots tiek milzīgs teksta daudzums. Šie tulkojumi nogulst patentu valžu biezajās, putekļiem klātajās mapēs, un laikam jau par tekstu kvalitāti neviens krokodila asaras neraud. Un patiesi, arī mūsu stāsta varonim šis darbības virziens esot izrādījies tik viegls un ienesīgs, ka puisis pametis citus darbus, pārvācies uz māju Stokholmas arhipelāga šērās, gulējis šūpuļkrēslā pie jūras un ierunājis tulkojumus diktafonā, pēc tam sekretāre tulkojumus ievadījusi datorā. Viss gājis kā pa sviestu līdz, šķiet, kādam 2008. vai 2009. gadam, kad Zviedrija kopā ar vēl 13 Eiropas valstīm parakstīja t.s. Londonas vienošanos, kas ļauj reģistrēt patentus arī bez tulkošanas. Citu tulkošanas darbu veikšanai kvalifikācijas tomēr trūcis, medicīnā atgriezties bijis par vēlu, un mūsu stāsta varonis šodien vadot taksometru pa Stokholmas ielām.

Morāle - ja kaut kas ir ļoti viegli, tad iespējams, ka tas nav for real. 

Brauksiet kādreiz Stokholmā ar taksīti, noteikti apjautājieties vadītājam, vai tik viņš agrāk nav strādājis Karolinska institūtā. Aizraujoša saruna garantēta.

dzeltentulkošana

apgūstu dzeltenās tulkošanas mākslas fineses jaunākajā Privātās Dzīves numurā... Paldies, žurnāliste Barba Medne, tev labi sanāk, no smiekliem vai vēders sāp! Un Sončikas aš žēl paliek! Tālāk citāts no 19. aprīļa - 2. maija izdevuma 10. lpp.:

.. "London, I missed you!!!" ("Londona, man tevis pietrūks!!!") aprīļa sākumā viesojoties Londonā, sociālajā portālā facebook vēstīja Anete. "Take me to... I don't know where... as long as it's London," ("Paņem mani... es nezinu, kur... tik ilgi, līdz tas ir Londonā,") viņa turpināja.

:-) :-) :-)

sirdī ielīst negaidīts prieks

Hmm. Kā interpretēt to, ka darbabiedrene man atstiepa lasīšanai grāmatu, kam uz vāka šāds teksts: "Šī grāmata maina. Šaubīgo tā atbrīvo no šaubām, skumjo no skumjām un bezcerīgajam dod jaunu cerību"? Cerēsim, ka tas neatspoguļo viņas spriedumu par manu dvēseles noskaņojumu...

Sāku lasīt, bet pagaidām gan šķiet, ka pilnīgu apskaidrību negūšu, tracina vārdu kārtība vismaz dažos tulkojuma teikumos, piemēram, "Dažas sveces ir pagrabā virs izlietnes", nemaz nerunājot par valodas štampiem ("Maks juta, ka sirdī ielīst negaidīts prieks"), kādus taču vairs nelietotu neviens kaut cik nopietni ņemams latviešu autors. Bet tulkojumā ir ok? Varbūt piekasos, bet nu pastāv zināma netulkojamība - vai vienkārši tulkošanas grūtības? - starp amerikāņu valodas skaistumu lakonismā un latviešu valodas nepieciešamību vismaz pēc aizplīvurotības, varbūt pat pēc ironijas jebkurā tekstā, kas pretendē uz ko vairāk nekā vnk notikumu pārstāstu.

domele_lv

ja nu vēl būtu iespējams to tviterbūšanu izteikt latviski, visādi 'krikumi', 'krikši', 'krikumošana' (vai krikum-ēšana :-)) utml nemaz nebūtu slikts variants.

trieciencenas un atspiešana

kaut kā atmiņa man sākusi strādāt atpakaļgaitā - laikam LV atvaļinājuma notikumi bija tik sakompresēti vietā un laikā, ka tikai pamazām notiek "atspiešana" (oficiālais 'unzip' termins ;-))....

tātad vēl viens stāsts par Didzi. klausās, klausās puisis LV radio un pēkšņi prasa: - Mammu, kas ir trieciencenas?
Nu gluži kā tāds trimdas letiņš, kas lasījis tik Skalbes pasakas un nav izsekojis vietējām reālijām...