Gatavojamies Ziemassvētkos uz Latviju

Didzis stāsta, ka viņa klasē esot viens puika, kas adoptēts no Krievijas, un tagad visi skolā iemācījušies vairākus krievu vārdus. Vecā labā zviedru “fi fāna” vietā tagad visi lietojot “bļaģ” un “sika”. Nu vai kaut kā tā.

Zviedru skaitīšanas sistēmas īpatnības

 - Mammu, kad man būs bijis seksors un hujors*...
Una šausmīgi apvainojas un raudādama aizskrien no galda, kad es sāku smieties un mēģinu pierakstīt viņas sacīto. Tā arī neuzzinu, kas tad būs pēc tam, kad viņai būs bijuši seši un septiņi gadi.

* zviedriski “sex år” un ”sju år”

Kūlums

-       Una, šodien nāks brālim puiši ciemos uz dzimšanas dienu. Varbūt tu gribi kaut ko smuku uzvilkt?

-       Mammu, - Unas balsī dzirdams pa pusei pārmetums, pa pusei pārsteigums, ka es to vēl nezinu. – Mammu, puišiem nepatīk smukums. Puišiem patīk kūlums!

Jelgavas vārdi

Brančoju ar māsīcām. Un paplašinu vārdu krājumu.

Iekapāt vināru (vai aļāku).

Bamblis, bambālis – tā pati vecā alus ampula.

Torgašs – lētā gala tirgotājs. Nu labi, šo es pati jau zināju.

Pērle degunā

Didzim, kad viņš ierauga “Didža pērles”, manu pašizdoto grāmatu, kurā apkopoti viņa bērnības interesantākie izteicieni, ir tikai viens jautājums: - Vai mēs to varēsim pārdot?

Bet Una, uzzinājusi par Didža pērļu grāmatu, paziņo: - Man arī bija pērle! Tikai degunā.

Patiešām, šopavasar kādu dienu mums zvanīja no bērnudārza, un Guntis dabūja vest Unu uz poliklīniku, lai tur ar pinceti izņemtu plastmasas pērlīti, kas nez kā bija iekļuvusi četrgadnieces nāsī.

Lāču piens

Guntis Spānijā pasūta sev dzērienu: - Large beer, please!

Una: - Tēti, tu pasūtīji lāču pienu?!