par prinčiem

Sēžam, vakariņojam, pļāpājam, atraisās mēles un sirdis. Una pagriežas pret mani un, drusku samulsusi, atzīstas:
- Mammu, zini, Edvīns ir mans puika dārziņā.
Tad piemetina:
- Un arī Gustavs.
Vēl pēc brīža:
- Bet Edvīns ir mans princis.
Tad vēl:
- Un Gustavs arī. Bet tikai drusciņ.