Svecītes nopūtām, torti apēdām, bet kaut kur gaisā joprojām Uvja šīrīta jautājums:
- Ja pienāk īstā dzimšanas diena, bet nav neviena ciemiņa, vai paliek pieci gadi?
Lapas
Tēmas
alkohols
Aperto libro
ASV
ceļošana
danči
Didzis runā
digitālā depresija
ēdamlietas
filmas
gadžeti
grāmatas
Jelgava
kaimiņi
koncerti
laika apstākļi
laiks
laime
latviskums
lauki
mamma
māksla
nagi
neatbildami jautājumi
politika
prinči
rakstu par grāmatām
Rīgas Laika rakstīšanas kursi
sievietes
sociālais atbildīgums
sports
stāsts ar morāli
Stokholmas Spēlmaņi
svenska som andraspråk
ticības lieta
traumas
tulkošana
Una runā
Uvis runā
valoda
vēsture
vīrieši
zupa
Zviedrijā
2013. gada 30. jūl.
2013. gada 22. jūl.
par rakstniecību
Kā tas notiek, kā ne, bet sarunā Didzis uzzina, ka bērnībā esmu sākusi rakstīt grāmatu, un izrāda par to lielu interesi. - Kur tā grāmata ir? Vai es varu viņu pabeigt rakstīt?
Saku, ka esmu to sen jau pazaudējusi, neko daudz neizdevās uzrakstīt un vispār, nekāda rakstniece no manis nav sanākusi.
- Tu tomēr pameklē, lai man nav jāsāk rakstīt no sākuma. Un, ja man neizdosies pabeigt, tad varbūt pabeigs mani bērni.
- Tu tomēr pameklē, lai man nav jāsāk rakstīt no sākuma. Un, ja man neizdosies pabeigt, tad varbūt pabeigs mani bērni.
2013. gada 16. jūl.
Uvis grib kļūt par...
Uvis jautā, par ko es gribēšu kļūt, kad izaugšu. - Īsti nezinu, bet tu?
- Es dārziņā teicu, ka par policiju, bet īstenībā tā nav.
- Kā tad ir īstenībā?
- Īstenībā gribu par skolotāju.
- Es dārziņā teicu, ka par policiju, bet īstenībā tā nav.
- Kā tad ir īstenībā?
- Īstenībā gribu par skolotāju.
Abonēt:
Ziņas (Atom)