stokholmietis nepacietiigs

Guntis palicis par iistu stokholmieti - pazinjoja, ka naacies veselas astonjas minuutes gaidiit metro. Luuk, citaas liinijaas metro naacis jau peec trim, chetraam minuuteem, bet muuseejaa kaa par spiiti - shii briesmiigaa gaidiishana!

par darbiem

katru rītu pa ceļam uz darbu braucu garām, šķiet, lielākajam būvlaukumam Stokholmā (varbūt pat Zviedrijā). Aiz Ziemeļu stacijas nereti nākas apstāties pie luksofora būvlaukuma malā un palaist garām milzīgus smagos auto ar vēl milzīgākām piekabēm, kas no būvlaukuma ved ārā milzīgas saspridzinātu klinšakmeņu kaudzes. Tad nu esmu ievērojusi vienu tādu auto - jaunu, spožu, parasti labi nomazgātu, kam priekšējais panelis izrotāts ar baltiem rotaļu lāčiem, bet pie stūres - glīta jauna meiča brūniem, gariem matiem, parasti baltā bezroku krekliņā, kas atklāj pamatīgi notetovētus augšdelmus. Tā nu mēs pabraucam viena otrai garām (resp., es viņu palaižu, viņa aizbrauc, tad ieslēdzas zaļā gaisma, un arī es tieku uz priekšu), katra tālāk savos darbos - un es parasti nodomāju, nez kā būtu, ja varētu tagad visu dienu vest milzīgus klintsbluķus - tā vietā, ko nu es tur savā darbā knibinu. Nu kaut vai vienu dieniņu!!!

par dieviņu un zobu feju

Didzis nesen diezgan kategoriski paziņo (tieši šādā secībā, pirms "un" gan nedaudz saminstinoties): - Dieviņš ir aizliedzis smēķēt, kauties, cīnīties - un arī šaut vienam uz otru.

Interesanti gan, no kurienes šis personāžs viņam parādījies - vecāki par to tā kā nevarētu būt atbildīgi...

Tad nu lūgums visiem radiem, draugiem, paziņām ievērot Didža un Uvja vecāku lēmumu attiecībā uz kādu citu mitoloģisku tēlu - esam nolēmuši bērnus audzināt tradicionālā garā, neieviešot viņu fantāziju pasaulē zobu fejas tēlu. Atklāti sakot, nezinu pat īsti, ko viņa tur dara - atstāj končas vai naudu par izkritušiem zobiem vai ko tamlīdzīgu - bet mūsu mājās viņa to NEdara.

Bet pavisam nopietni - ir kaut kas tomēr ļoti aizkustinošs visā tajā pirmā bērna būšanā - pirmais apvēliens, pirmais solis, pirmie vārdiņi, pirmā bērnudārza diena un - nupat - pirmais izkritušais piena zobs...

vai nu vai

Didzis jautā Edgaram: -Tu esi slikts vai stulbs, ka smēķē?

puiši joko

šodien Uvji, piektdien Didži, tad nu pie svētku vakariņām kaut kā sākām runāt par mazu meiteņu vārdiem (ja nu tomēr meitene ;-)). Kaut kā šīsnedēļas Violas, Vizbulītes, Jetes un Henrietes nevienam pie sirds tomēr negāja. Šķiet, tas bija Uvis, kurš ierosināja - sauksim viņu par Signi! Visi trīs puiši nu sapriecājās, sak, šie tik sauks "Signe, Signe", a mēs abas bitītes uzreiz klāt. Guntis kā jau prātīgākais gan drīz attapās, ka labi tomēr nebūšot - drīzāk jau uz šo saucienu nereaģēšot neviena.