par prinčiem

Sēžam, vakariņojam, pļāpājam, atraisās mēles un sirdis. Una pagriežas pret mani un, drusku samulsusi, atzīstas:
- Mammu, zini, Edvīns ir mans puika dārziņā.
Tad piemetina:
- Un arī Gustavs.
Vēl pēc brīža:
- Bet Edvīns ir mans princis.
Tad vēl:
- Un Gustavs arī. Bet tikai drusciņ.

par būtisko

Auksts, tumšs vakars. Didzis skatās, skatās pa logu, tad nopūšas:

- Kā man nepatīk ziema...

- Tāpēc ka auksts?

- Nē.

- Tāpēc ka tumšs?

- Nē.

- Nu kāpēc tad?

- Tāpēc ka nevar laukā spēlēt futbolu.

mana meita

Una deju nodarbībā ir pati mazākā meitene, citas jau pāris gadu vecākas un graciozākas. Kniksis viņai vēl nesanāk, toties lēkāšana izdodas no visas sirds un ar visu svaru.

Didzis to vēro, vēro, tad vēršas pie manis ar secinājumu:
- Mūsu Una gan danco kā no laukiem.

Un piebilst:
- Tas viņai laikam no tevis.

Par godīgiem vīriešiem

Darbadienas rītā uzvelku pie sinepju krāsas svārkiem zaļu žaketi. Pašai patīk, bet zinu, ka ar krāsām mēdzu kļūdīties, tādēļ prasu vīra domas. Laika pārģērbties gan vairs nav.

- Vai tā var kombinēt, vai izskatās labi?

- Jā, ir labi, nekāda vaina.

Deviņgadnieks Didzis:

- Tēti, kāpēc tu viņai melo?!

   

viss tēvā

Fakultatīvā priekšmeta izvēle Didzim nesagādāja nekādas grūtības. Koris, sienas avīze vai papildu matemātikas nodarbība reizi nedēļā?
Protams, papildu matemātikas nodarbība!