Ēšanas lietas tur, otrā pusē

Trīs nedēļas ceļojam pa ASV Dienvidrietumu štatiem un Kalifornijā izbaudām vai katru iespēju mieloties ar suši un citiem no jūras nākušiem ēdieniem.
– Es gribu ēst ar sušu dakšu! – paziņo Una un meklē irbulīšus.

Bet Uvis, nonācis okeāna krastā, kur visas klintis apaugušas gliemežvākiem, kautrīgi apvaicājas: – Te ir tik daudz garšīga ēdiena! Vai mēs to varēsim paņemt līdzi vakariņām?

Brokastu sapnis

Modinu Unu. Viņai patīk no rītiem celties drusku vēlāk, kad pārējie jau paēduši un devušies dienas gaitās.
- Mamm, tu jau paēdi? 
- Jā, kaut ko iekodu. 
- Es gan neko neesmu ēdusi. Pat sapnī nē.

Zaptes kārdinājums

Kā sauc to, kas pa nakti ir ēdis no ledusskapja zapti? Una zina: - Zagteris!

Nebēdņi un laiks

Šodien ar Stokholmas Latviešu Skolā ar Nebēdņu klasi nodarbībā spēlējām bērnu Alias - visi ar aizrautību gan minēja, gan skaidroja vārdus. Kad rādīju smilšu pulksteni un vaicāju, kas tas ir, mūsu Nebēdņi, kas parasti izceļas ar viedokļu daudzveidību, visi vienā balsī atbildēja: - Tas ir LAIKS.

Par degunu un tualeti

Unai iesnas: - Man degunā jūtas kā tualete.