2010. gada 19. apr.

ticība cilvēkam

nosolījos par darbu nerakstīt, tomēr konfidencialitāte un tā, bet šis likās pārāk labs - piedodiet.
Ir mums tāds maziņš projekts uzsākts, kurā iesaistīti teju ducis cilvēku (ne nu pilnā laikā, bet tomēr), kas ilgs gan jau ka līdz gada (cerams, šī) beigām un no kura lielā mērā atkarīga mūsu kantora webiskā seja gan uz ārpusi, gan iekšpusi (ne "vaibsti" vien, bet visa funciklēšana kā šķira). Tad nu mēģināju pieciem (vai drīzāk piecdesmit astoņiem) dažādiem veidiem pateikt šī projekta tā sauktajam vadītājam, ka nu ĻOTI vajadzētu uztaisīt projekta plānu. Ka bez projekta plāna var nesanākt. Ka projekta plāns svarīgs, lai cilvēki zinātu, ko un kad no viņiem sagaida. Ka projekta plāns - tas vispār ir visa sākums. Vārdu sakot, VAJAG.
Ko domājies, tā sauktais projekta vadītājs nav ar pliku roku ņemams. Viņš man vienkāršā tekstā atjautā: "Bet kā būtu, ja mēs UZTICĒTOS cilvēkiem?" (nu labi, viņš to saka angliski, tulkojums mans)

Nav komentāru: