2010. gada 5. okt.

dēlam pieci jebšu cepiens par kūkām

kāds vells mani dīdīja izcept Uvim uz otrās dzimšanas dienas rītu tortīti ar svecītēm? protams, sevi cienoša māte to pašu servisa līmeni grib nodrošināt arī vecākajam dēlam, kurš, nabags, savu pirmo rīta tortīti (turklāt bez svecītēm, kas bija aizmirstas iepirkt - vien ar lielu, brūnganu, kakveidīgu marcipāna&šokolādes piecinieku pa virsu) sagaidīja tikai piektās dzimšanas dienas rītā. Jau Uvja kūka bija nu tāda, ne visai garda, vairāk principā nekā ar baudu notiesājama - tad nu Didža tortīte uzticami seko standartam, tāda pasausa, šokolādes par daudz, zaptes par maz utt. Nemaz nerunājot par izskatu - nošķiebusies, tāda kā notriepta, par piecinieku jau komentēju... Tad nu tādi man šovakar jautājumi - vai man tagad un turpmāk 2x gadā būs jāizcieš pazemojums par savu nemākulību toršu cepšanas lietā? vai dēli drīz nesāks bīties no dzimšanas dienu rītiem? vai varbūt vīriešiem ir vienalga - ja cep ar mīlestību?! vai arī varbūt ir cerība, ka prasmes tomēr uzlabosies? nu tā, ar kādu 10to, 15to cepienu????

2 komentāri:

Anonīms teica...

Sveiciens jubilaaram no Oslo! Es jau pirms paaris gadiem nonaacu pie vienas zelta atzinjas, ka "pacinju kuukas" - taas, kuras var nopirkt veikalaa pulverveidaa, kam pielej pasiltu uudeni ar biski taukuma, kaartiigi samaisa, salej formaa un cep ap 30 min, dekoree ar taadu pashu pulveris+udens glazuuru, kurai pa virsu uzber pamatiigu kaudzi "Nonstop" (liidziigs M&M konfekteem) ir tieshi tas, ko mana jubilaare un vinas vienaudzi veelas. Vienmeer pareizi izcepusies (t.i. ne par slapju, ne par sausu), vienmeer var paredzeet preciizi, cik ilgu laiku shis kuuku cepshanas process aiznjems un arii izmaksaas, un galvenais - taa vienmeer tiek notiesaata liidz peedeejam gabalinjam! Ko nebuut nevar teikt par mammas/teeta/vecmaaminju pashceptajaam kuukaam.

Barba teica...

Lai ko Tu taisītu, tas viņiem būs pats garšīgākais, ko atcerēsies arī būdami pieauguši. Pārbaudīts! :)