pēc ilgām pārdomām visi trīs ģimenes puiši ar vecmammu tomēr devās uz 18. novembra svinīgo dievkalpojumu Stokholmā. Pati klāt nebiju, dikti bij' jāstrādā - un laikam labi, ka tā. Vismaz pēc pārstāsta sapratu, ka mācītāja uzruna par modināmo mironi a.k.a. Latviju diezin vai būtu radījusi svētku sajūtu. Didzis mājās pajautāja vienkārši: - Mamm, vai taisnība, ka Latvijā vairs neviens nedzīvo?
Lieki teikt - uz svinīgo pasākumu ar Īvāna runu tā arī nesaņēmāmies - zin' tomēr ciktur laikam 120 naudiņas uz galviņu... bet varbūt vajadzēja - par naudiņām varbūt sanāca arī svētku sajūtai...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru