stāsts ir pagarš un komplicēts, bet secinājums - kodolīgs...
Ome atrakusi un iedevusi mums līdzi manu veco tālskati, kuram bērnībā ilgi un dikti krājkasītē krāju radu un vecāku izsniegtās naudiņas, līdz beidzot par nebūt ne nieka ~ 70 rubļiem varēju to iegādāties. Nu to kāri izmanto Didzis, un kādā brīdi prasa: - Kur ir mans tālskatis?
- Tas nav tavs tālskatis, tas ir mans, es tev tikai iedevu viņu lietošanā, - saku es.
- Nē, bērni neko nevar pirkt, tas īstenībā ir omes tālskatis, - atcērt Didzis. - Un ome dalās, nevis tā kā tu. Jo resni cilvēki ir dalīgi. Jo resnāki, jo dalīgāki. Un ome ir pati resnākā, tāpēc viņa ir pati dalīgākā!!! Uvis ir tievs, tāpēc viņš nedalās. Bet jūs ar tēti esat gandrīz tievi.
Nu piedod, ome ;-)!
Lapas
Tēmas
alkohols
Aperto libro
ASV
ceļošana
danči
Didzis runā
digitālā depresija
ēdamlietas
filmas
gadžeti
grāmatas
Jelgava
kaimiņi
koncerti
laika apstākļi
laiks
laime
latviskums
lauki
mamma
māksla
nagi
neatbildami jautājumi
politika
prinči
rakstu par grāmatām
Rīgas Laika rakstīšanas kursi
sievietes
sociālais atbildīgums
sports
stāsts ar morāli
Stokholmas Spēlmaņi
svenska som andraspråk
ticības lieta
traumas
tulkošana
Una runā
Uvis runā
valoda
vēsture
vīrieši
zupa
Zviedrijā
1 komentārs:
Par šo gan sasmējos! :))
Ierakstīt komentāru