2012. gada 5. febr.

par iedomu bēbjiem un postskripts par pelmeņiem

šad un tad esmu jutusi tādu kā skaudību, kā mazvērtības kompleksiņu par to, ka maniem bērniem - atšķirībā no paziņu un draugu bērniem - nav iedomu draugu. Tad nu varu tagad beidzot ziņot ar lepnumu, ka Uvim ir vismaz iedomu bēbis. Pat divi iedomu bēbji. Viņi gan parasti dara to pašu, ko Una - bet dažkārt vēl šādas tādas dauzelības.

bet ar bezglutēna pelmeņiem vismaz pirmajā piegājienā nekas nesanāca. Kā korekti izteicās Didzis: - Tā iekšpuse bija drusku garšīga, bet ārpuse bija pavisam maz garšīga.

Nav komentāru: