Didža vecās pērles

Beidzot esmu atguvusi dokumentu, kurā glabāju Didža pirmās pērles no 2009. gada. Te ir! 

- Ežiem uz galvām ir mati, nevis adatas.

- Es esmu izslāpis no dzeršanas.

Didzis stāsta, ka ieslodzījis velnus Venden pudelēs un atbrīvojis daudzas ķēniņa meitas. Mamma prasa: - Ko darīsim ar daudzajām ķēniņa meitām?  - Didzis atbild: - Ķēmiņa meitas mīlēsim!

- Es esmu stiprais igaunis. (acīmredzot Igaunijas apmeklējums atstājis pamatīgu iespaidu.)

Ar Didzi beidzot aizbraucam arī uz Vecrīgu. Nabaga bērns vaicā: - Vai šeit ir Igaunija?

Kādā vakarā, baidoties, ka mamma atkal neļaus skatīties televizoru: - Manas acis ilgojas pēc filmiņas...

Didzis ir stingri pārliecināts, ka viņu sauc Didzis Martāns, tētis ir Guntis Martāns, Uvis, Lauma un pat vecmamma ir Martāni – tikai mamma tomēr Rirdance...

Didzis piedāvā Guntim: - Tu būsi vijole, un es Tevi zāģēšu!

Didzis: - Es esmu strūklakla! (un ar muti atlej atpakaļ bļodiņā tikko izdzerto pārslu pienu)

Didzis šad tad spēlē oficiantu, paņēmis papīra lapu un pildspalvu, prasa: - Ko pasūtīsiet? Cūku vai gaļu? 

Bet šoreiz viņš piedāvā ko citu: - Vai BB Brokastis pasūtīsiet? - Saku, ka jā. Didzis aiziet aiz stūra un runā pie sevis: - Cepu BB Brokastis...

Stāstu Didzim, ka lielā māsa Lauma aizbraukusi ar draudzeni uz Bulgāriju. Didzis pārjautā: - Uz Bungāriju? Mēs arī varētu aizbraukt uz Bungāriju!

Didzis dzird lielos runājam par Lietuvu un jautā: - Vai tur visu laiku līst?

Pateicoties Didzim, tagad latviešiem ir īsti latvisks vārds tualetes / WC / ķemermiestiņa / žaņa apzīmēšanai. Kad Uvism pamperis pilns un jāmazgā dibens, Didzis saka: - Vedīsim Uvi uz kakātuvi!

Un vēl daži vārdi un teicieni: 

Gliezemis

Knāpnes

Šļapjš

Anazīles (analīzes)

Stirna kaut kāda .... latviska