kakas drāma

Pat ja tas notiek pusotra gada vecumā, ir briesmīgi apzināties - par spīti visaugstākajiem centieniem un dažnedažādiem dzīves jaukumiem, cilvēka neizbēgamība ir viena pretīga un smirdīga kaka. Varbūt pusotra gada vecumā šoks ir jo lielāks - visi visapkārt tik taisa uķi puķi, spied-spied-kaku-meitiņ, kur-ta-kakiņa, vai-kāda-smuka-kūciņa... Un tad tu, cilvēks, nejauši iekāp pats savā siltajā sūdā ar papēdi, aptver, ka nosmērēti arī stilbi un rokas, un saproti, ka NEKAS FORŠS TAS NAV! Nabaga Una... Šī eksistenciālā drāma norisinājās zibens ātrumā vai, precīzāk, pāris minūšu laikā, kamēr biju pievērsusies zobu tīrīšanai. Vēl ilgi pēc vispārējas nomazgāšanas bērns šņukstēja žēli un izmisīgi, varbūt pat pārmetoši - "Mammu, kas šī ir par vietu, kur es tevis dēļ esmu nonākusi?", un man nebija vārdu, kā viņu mierināt.