Didzis šodien pēc skolas pirmoreiz ciemojas pie klasesbiedrenes. Pārradies mājās, sēž sapīcis un domīgs, ēst negrib, spēlēties negrib. Apsēžos blakus, aplieku roku ap pleciem. Sēžam, klusējam. Tad saņemos un jautāju: - Kas, dēls, par desām? Kaut kas noticis? Negāja labi pie Selīnas?
Didzis: - Aifonu nevaru atrast jau divas dienas.
Lapas
Tēmas
alkohols
Aperto libro
ASV
ceļošana
danči
Didzis runā
digitālā depresija
ēdamlietas
filmas
gadžeti
grāmatas
Jelgava
kaimiņi
koncerti
laika apstākļi
laiks
laime
latviskums
lauki
mamma
māksla
nagi
neatbildami jautājumi
politika
prinči
rakstu par grāmatām
Rīgas Laika rakstīšanas kursi
sievietes
sociālais atbildīgums
sports
stāsts ar morāli
Stokholmas Spēlmaņi
svenska som andraspråk
ticības lieta
traumas
tulkošana
Una runā
Uvis runā
valoda
vēsture
vīrieši
zupa
Zviedrijā
2 komentāri:
Un kādas ir etīdes beigas?
Ps. Tu tak zini to joku par "moci nevar pielaist"? Īsts vīrietis tev aug :)
Zinu, zinu. Par to jau arī etīde :-). Bet telefons vēl nav atrasts - tas ir Gunta vecais, bez kartes, tik spēlītēm un lai zīmētos.
Ierakstīt komentāru