Te Latvija, te Zviedrija

Vakar Edsvikā izstādes atklāšanā Uvis pie savas mīļotās Lara Strunkes gleznas stāsta: - Te ir Zviedrija un te ir Latvija. Un pa vidu ir ūdens. Un tur ir Amerika, bet tur nevar tikt.

kakas drāma

Pat ja tas notiek pusotra gada vecumā, ir briesmīgi apzināties - par spīti visaugstākajiem centieniem un dažnedažādiem dzīves jaukumiem, cilvēka neizbēgamība ir viena pretīga un smirdīga kaka. Varbūt pusotra gada vecumā šoks ir jo lielāks - visi visapkārt tik taisa uķi puķi, spied-spied-kaku-meitiņ, kur-ta-kakiņa, vai-kāda-smuka-kūciņa... Un tad tu, cilvēks, nejauši iekāp pats savā siltajā sūdā ar papēdi, aptver, ka nosmērēti arī stilbi un rokas, un saproti, ka NEKAS FORŠS TAS NAV! Nabaga Una... Šī eksistenciālā drāma norisinājās zibens ātrumā vai, precīzāk, pāris minūšu laikā, kamēr biju pievērsusies zobu tīrīšanai. Vēl ilgi pēc vispārējas nomazgāšanas bērns šņukstēja žēli un izmisīgi, varbūt pat pārmetoši - "Mammu, kas šī ir par vietu, kur es tevis dēļ esmu nonākusi?", un man nebija vārdu, kā viņu mierināt.

daugavas iela

piedodiet, nav nekā garlaicīgāka par savu sapņu atstāstiem... bet šonakt viens neparasts gadījās. Nopirku māju Rīgā, Daugavas ielā 2. Forša māja, tik jāremontē, toties pie pašas upes un ar skatu uz debesskrāpjiem - nu tādiem riktīgiem, kā Manhetenā.

Visu dienu domāju, jocīgi - bet tādas Daugavas ielas taču Rīgā laikam nav? Apskatījos - ai, ir gan, tikai Mārupē. Nu tā, kas iet gar mūsu māju.

Uvis garens kreisrocis

Didzis kādu laiku vakaros gāja dušā, bet tagad atkal pasācis pievienoties mazajiem vannā. Tur gan visiem trim ir pašauri, toties jautri. Parasti mazā bulciņa māšele brāļiem pa vidu, Didzim tikpat kā klēpī, bet te samainās vietām ar Uvi. Didzis apķer Uvi ap vidu, sajūt pavisam citu formu un pārsteigumā piezīmē: - Uvis ir ļoti garens!

---


Brāļi mēģina spēlēt pingpongu. Didzis māca Uvi: - Ņem raketi šitajā rokā, tu esi kreisrocis!

spēle tāda

Didzis aicina mazo brāli Uvi: - Spēlēsimies it kā tu būtu cilvēks un es būtu zirgs!