par skandināvu sievietēm

šodien mani puiši smilškastē palika vaļā mutēm... saģērbti kā jau daždien latviešu puikas maija pievakarē, kad saule rietā un vēsums piezogas kauliem - garās biksēs, kurpītēs, vieglās jakās, lakatiņu ap kaklu, cepurītes galvā. te pēkšņi aiz smilškastes krūmiņiem parādās sieviete-dieviete, vecumā ap trīs gadi, gandrīz pilnīgi plika - vienās plānās apakšbikšelēs. vaļējiem matiem plīvojot, jaunā skandināviete izspraucas cauri apstādījumiem (drusciņ saminstinās, jo ērkšķi tomēr duras kailajās roķelēs un puncī) un iekšā smilškastē, kur ar lāpstiņu cenšas uzmest smiltis pārsteigtajiem, klusā apbrīnā sastingušajiem "poikoriem". pēc laiciņa parādās arī amazones tētis, kurš nesekmīgi mēģina stāstīt meitai, ka viņai ir drusku par maz apģērba un ka puikām nevajadzētu mest virsū smiltis. beidzot zilonīša Dembija filmas pieminēšana tomēr liek jaunajai dāmai pārdomāt un piekrist doties uz mājām.

to, kā mani puiši uz viņu blenza, aprakstīt nespēju - piedodiet.