tomātu zupenieks improvizatoriskais

pēc radioklausītāju lūguma - mana tomātu zupas recepte. bez glutēna, bez piena un bez pretenzijām uz augsto pavārmākslu - bet lepojos, ka bez buljona kubiņiem, jo kaut kur esmu sagrābstījusi, ka buljona kubiņi - tas neesot īpaši forši.

- ņem tomātus bez mizas (atmizošanai noder verdoša ūdens pelde, tik jāiegriež pirms tam miziņā), sagriež slinkos gabalos, apcep un pasutina uz pannas kopā ar sīki sagrieztiem sīpoliem un saspiestiem ķiplokiem, sāli, garšvielām (kur dominē timiāns un baziliks, bet var piešaut visu, sākot no kinzas/koriandra un beidzot ar kariju, pa kādam piparam arī netraucēs). sablenderē vai izberž caur sietu un lej katlā. ja tomātu nav pietiekami daudz, bet zupas vajag vairāk, pievieno sagrieztus tomātus savā sulā no konservbundžām (neņemt tomātu mērces vai pastas - negaršos ne pēc suņa).

- paralēli, pirms vai pēc augšminētā uz pannas apcep un pasutina gabaliņos sagrieztus burkānus un gaļu - vistas vai cūkas, visviens. es parasti burkānus un gaļu atsevišķi, bet droši vien var arī kopā. arī ar sāli un garšvielām - pēc garšas. kad mīksti, ber katlā klāt.

- pēc vēlēšanās var piešaut arī kādu bundžiņu konservētas kukurūzas. mani bērni tad noteikti ēdīs gardu muti. brāļa dēls ķeksēs ārā un vaibstīsies.

- visam augšminētajam pēc patikšanas pielej auzu pienu vai tikai SE pieejamo auzu krējumu. droši vien to var aizvietot arī ar saldo krējumu.

- tad to visu noved līdz vārīšanās temperatūrai (bet var arī atstāt kā auksto zupu) un lieto.

- lielākam sātam ir likti klāt arī kartupeļi - nekāda vaina. droši vien vēl var visu ko likt vai nelikt (piem., klasiskajā variantā noteikti nav burkānu - bet mūsu virtuvē tie tiek pievienoti gandrīz visiem ēdieniem), blenderēt vai nesablenderēt. un, protams, ļoti viegli iegūt arī veģetāru - patiesībā pat vegānu zupu.

protams, arī visi daudzumi un gatavošanas ilgumi ir pilnībā improvizēti

nu tā kaut kā. labprāt uzzināšu, kā sanāca un kā vajag darīt, lai sanāktu vēl labāk