acīmredzot kādā brīdī starp trīs un četru gadu vecumu viņi kļūst no lieliem bēbjiem par maziem vīriešiem... Uvis man stāsta par saviem ceturtās dzimšanas dienas plāniem - aicināšot tikai meitenes - Izabellu, Klāru un Frīdu - un viņš būšot "vienīgā puika". Sejas izteiksme dievīga, tā kā drusku kauns, tā kā pats sajūsmā par savu plānu, tā kā drusku no mammas bail, ka tik neaizliedz, tā kā dikti gribas izstāstīt, cik labi tas viss būs...
bet Didzis šodien atnāk no skolas tāds pārlieku jocīgs. Prasu, kas par lietu. Izrādās, draugi stāstījuši, ka Latvijas vairs neesot, esot kaut kādi sliktie uzmetuši bumbu, un cauri. Ne tā ka cita valsts uzmetusi, piemēram, Krievija, bet nu tādi cilvēki, kas nav īsti cilvēki. Ā, nu, citplanētieši! Un tagad mums vairs nebūšot kur braukt uz Ziemassvētkiem. Saku, ka tā nevar būt, un zvanām omei pārliecināties, kas un kā.
Lapas
Tēmas
alkohols
Aperto libro
ASV
ceļošana
danči
Didzis runā
digitālā depresija
ēdamlietas
filmas
gadžeti
grāmatas
Jelgava
kaimiņi
koncerti
laika apstākļi
laiks
laime
latviskums
lauki
mamma
māksla
nagi
neatbildami jautājumi
politika
prinči
rakstu par grāmatām
Rīgas Laika rakstīšanas kursi
sievietes
sociālais atbildīgums
sports
stāsts ar morāli
Stokholmas Spēlmaņi
svenska som andraspråk
ticības lieta
traumas
tulkošana
Una runā
Uvis runā
valoda
vēsture
vīrieši
zupa
Zviedrijā
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru