petīgi

Pilnīga taisnība vecajai tautoloģijai par to, ka katrs bērns nākot ar savu tematiku un problemātiku.

Uvis: - Mammu, tu zini, kas ir petīgi?
Es: - Pretīgi?
Uvis: - Jā, petīgi. Vārds, kas sākas ar "di", ir petīgi.
Es: - Tu domā, dibens?
Uvis: - Jā, dibens. Dibens, tas ir petīgi! Un kaka ir petīgi!
(Kaut kā tikai vēlāk iedomājos, ka vispār ar "di" sākas arī "Didzis" - tomēr stāsts šoreiz cits.)

Ilgākā sarunā mēģinu ieviest sistēmisku pieeju, respektīvi, dibens nav pretīgi un kaka podā nav pretīgi, bet pretīgi ir nenomazgāts dibens un kaka, kas nav podā. Nu kaut kā tamlīdzīgi un audzinoši. Īpaši pārliecināts Uvis gan neizskatās.