Savulaik bērnībā arī mani - tāpat kā tagad Didzi - šokēja ādas sabiezēšana uz kāju pēdām.
- Bet man nepatīk! Es negribu tādu ādu!
- Tur neko nevar darīt, tu paliec vecāks. Visiem tā notiek. Patausti manu pēdu!
Un tikai tad atcerējos, ka mamma pirms daudziem gadiem man reiz teica apmēram to pašu. Varbūt drīzāk atcerējos mulsinošo sajūtu, pieskaroties viņas sausajam, asajam papēdim. Un savu toreizējo apņemšanos, ka man gan tā nebūs.
Lapas
Tēmas
alkohols
Aperto libro
ASV
ceļošana
danči
Didzis runā
digitālā depresija
ēdamlietas
filmas
gadžeti
grāmatas
Jelgava
kaimiņi
koncerti
laika apstākļi
laiks
laime
latviskums
lauki
mamma
māksla
nagi
neatbildami jautājumi
politika
prinči
rakstu par grāmatām
Rīgas Laika rakstīšanas kursi
sievietes
sociālais atbildīgums
sports
stāsts ar morāli
Stokholmas Spēlmaņi
svenska som andraspråk
ticības lieta
traumas
tulkošana
Una runā
Uvis runā
valoda
vēsture
vīrieši
zupa
Zviedrijā
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru