par rāvējslēdzēju

šīrīta satiksmē drusku aizmirsos, klausoties zviedru radio "bēbēbrokastis" (no kurām, protams, nesaprotu ne bū, ne bē), un divu rindu saplūsmes vietā neiekļāvos rāvējslēdzēja principā, respektīvi, nepalaidu sev priekšā mašīnu no blakus rindas. varbūt jau būt, ka tā bija tīrā nejaušība, bet nākamais braucējs palaida priekšā divas. un atkal atjaunojās dabiskais taisnīgums un līdzsvars šajā superlīdzsvarotajā sabiedrībā. šobrīd jau drusku ironizēju, bet tobrīd aš asaras acīs saskrēja - aizkustinājumā. ja mēs tā mācētu...

te atcerējos Ineses jociņu par to, kāpēc zviedri rokas tur kabatā - jo kautrējas, ka visi pirksti nav vienādi...