puiši joprojām sajūsmā par mazo māsiņu, bet Didzis šodien tomēr apjautājas: - Vai mēs nevarētu ar viņu darīt arī kaut ko citu, nevis visu laiku tikai barot un midzināt?
un Uvis brīžos, kad nav pasaules lielākais mazais čīkstulis, pēkšņi kļuvis par pasaules lielāko mazo dauzoņu - acīmredzot mēģinot pārbaudīt, cik tālu sniegsies vecāku pacietība un mīlestība pret viņu "vienu pašu"...
Lapas
Tēmas
alkohols
Aperto libro
ASV
ceļošana
danči
Didzis runā
digitālā depresija
ēdamlietas
filmas
gadžeti
grāmatas
Jelgava
kaimiņi
koncerti
laika apstākļi
laiks
laime
latviskums
lauki
mamma
māksla
nagi
neatbildami jautājumi
politika
prinči
rakstu par grāmatām
Rīgas Laika rakstīšanas kursi
sievietes
sociālais atbildīgums
sports
stāsts ar morāli
Stokholmas Spēlmaņi
svenska som andraspråk
ticības lieta
traumas
tulkošana
Una runā
Uvis runā
valoda
vēsture
vīrieši
zupa
Zviedrijā
4 komentāri:
Didzis neatceras vairs Uvi mazu, tikai ēdošu un gulošu?
ne tikai Didzis, es arī īsti vairs neatceros :-) - laikam tāpēc bij' trešais vajadzīgs...
Es vēl Didzi mazu atceros, gandrīz tikai ēdošu un gulošu.
Asnis
Ierakstīt komentāru