ekstra safiksētās svampītes un citi latvju valodnieka ļaunākie murgi

iepriekšbrīdinājums - ļaudīm ar striktiem uzskatiem par latviešu valodas tīrību šo labāk nemaz tālāk nelasīt, būs ļoti briesmīgi!

Ar zināmu valodniecisku interesi klausos, kā, te dzīvojot, mainās mūsu valoda, un šis tas, šķiet, pielīp no pašu bērniem, piemēram, pieķeru sevi uzrunājam Didzi ar šādi konstruētiem jautājumiem: "gribi tu ābolu?" - vai vēl trakāk, "gribi tu fruktu?".

Bet citrīt Didzis pēta jauno pasaules atlantu un sauc valstis: Krievī, Igaunī, ... Gaidu Latvī, taču tā tomēr izskan ar pilnu galotni.

Vairākas dienas pēc kārtas puikas mūs aizrautīgi mudina doties "plūkt sēnes". Vakar to arī izdarām, un Uvis aizkustinājumā par salasītajām saka: "Manas svampītes!"

Nemaz nerunājot par "safiksēšanu", kas Didzim izsaka gan labošanu, gan vienkārši kāda darba paveikšanu. Un tad vēl tik ērtais apzīmētājs "ekstra" - tā vietā, lai sacītu "īpaši" vai "ļoti". Piemēram, "es safiksēšu tev ekstra daudz saldējuma"!

Var jau šausmināties, bet kaut kā tie krogi un bikses, un puikas taču nonāca latviešu valodā. Gan jau bija i savi didži, i uvji, kas to visu ievazāja!