2011. gada 12. nov.

adventure (n.)*

šoruden laiku pa laikam uzdodu sev jautājumu, kāpēc mēs īsti esam šeit - Zviedrijā... virspusējā atbilde, protams, ir vienkārša - nejauši pieteicos darbam, nejauši to dabūju, ilgi ar Gunti štukojām, līdz izštukojām pamēģināt - no sērijas, nepamēģināsi-neapdedzināsies-šampi_nedzersi...

bet īstā, dziļākā atbilde? vai, pareizāk, daudzie, pašai no sevis slēptie vai ne tik slēptie motivatori un mazie pilieni un akmentiņi, kas krājās, krājās - līdz acīmredzot sakrājās?

cik liela loma bija vispārējai masu psihozei ar aizbraukšanu no LV? no šī briesmīgi gribas distancēties un deklarēt, ka mūsu lēmumam ar to maz sakara, bet varbūt velti un nav taisnība?

varbūt sava nozīme bija arī postpadomju cilvēka kompleksam - beidzot iespēja "tikt prom", to nevar laist garām?

vai arī - intravertai vēlmei mīlēt tuviniekus no tāluma (atceroties, cik forši bija beidzot sailgoties pēc savējiem, kad studēju ASV)? te nevaru nepieminēt kādas citas nesen izceļojušas ģimenes atziņu - ka intravertais "vīrs ļoti laimīgs beidzot tikt prom no ģimenes un draugiem" - skan paradoksāli, bet saprotu viņu labi. Tiklīdz tālumā, tā tuvo cilvēku trūkst, gribas satikt, skumstu, ilgojos. Kā Latvijā, tā acīmredzami nemāku novērtēt.

mēģinu atbildi rast arī savā ciltskokā - vai tas pats gēns vēl cara laikā dzina vecvectēvu uz leišu zemēm ar visu ģimeni? un citus viņa radagabalus 20. gs. sākumā vēl tālāk - uz Ameriku? vai arī lieki romantizēju, un viņu rīcību noteica vien nabadzība? bet nabadzīgi taču bija daudzi, izceļoja tikai piedzīvojumkārie un riskēt gatavie. žēl, ka uzvārds šim ģimenes atzaram tik izplatīts - gribētos, bet droši vien nenāktos viegli izpētīt, kas tālāk noticis ar mūsu Amerikas braucējiem Ķiršiem.

Lai kā tur arī nebūtu, rezultātā mēs dzīvojam šeit, Zviedrijā - kamēr citi kāpj kalnos, lec ar gumijām, ceļo ar mugursomu apkārt pasaulei vai dzīvo mierīgi uz vietas un nedara neko no iepriekšminētā.

---------------------------------
* No Etymonline:
early 13c., auenture "that which happens by chance, fortune, luck," from O.Fr. aventure (11c.) "chance, accident, occurrence, event, happening," from L. adventura (res) "(a thing) about to happen," from adventurus, future participle of advenire "to come to, reach, arrive at," from ad- "to" (see ad-) + venire "to come" (see venue). Meaning developed through "risk/danger" (a trial of one's chances) and "perilous undertaking" (early 14c.) and thence to "a novel or exciting incident" (1560s). The -d- was restored 15c.-16c. Venture is a 15c. variant. As a verb, c.1300, "to risk the loss of;" early 14c. "to take a chance."

2 komentāri:

Līga Krista teica...

juusu Didzis jau saacis skolaa iet. zinaams slieksnis.

bet lasot tavas pardomas, atcerejos to dienu, kaa un kad es piekritu sai avantuurai,vai kaa lai nu to tagad nosauc, parcelties uz Zviedriju.tulit jau gads rinkjii kops taas dienas.

sidra teica...

jā, šoziem var teikt, ka esam šeit Didža skolas dēļ - jo mazo māsiņu varējām auklēt arī LV.
gaidīsim Tavā blogā atklāsmi par to, kā un kad Tu piekriti avantūrai :-)!