Didzis šorīt pie brokastu galda, pavisam mierīgi, bez emocijām: - Uvīt, kad Tu būsi ļoti, ļoti vecs, es jau vairs nebūšu.
Tik tikko noturējos bez asarām. Tāda zviedriski lietišķa attieksme Didzim pret nāvi parādījusies, agrāk bija drīzāk protests, dusmas, bailes, neticība...
Lapas
Tēmas
alkohols
Aperto libro
ASV
ceļošana
danči
Didzis runā
digitālā depresija
ēdamlietas
filmas
gadžeti
grāmatas
Jelgava
kaimiņi
koncerti
laika apstākļi
laiks
laime
latviskums
lauki
mamma
māksla
nagi
neatbildami jautājumi
politika
prinči
rakstu par grāmatām
Rīgas Laika rakstīšanas kursi
sievietes
sociālais atbildīgums
sports
stāsts ar morāli
Stokholmas Spēlmaņi
svenska som andraspråk
ticības lieta
traumas
tulkošana
Una runā
Uvis runā
valoda
vēsture
vīrieši
zupa
Zviedrijā
1 komentārs:
Aš asaras acīs saskrēja. Šo visu vajag arī kādā papīra kladē, vai vismaz izdrukāt un nolikt seifā, lai vēlāk Didzis ar Uvi var lasīt un smieties.
Ierakstīt komentāru